Lienīte šajā semestrī būs īsts students, kas dzīvos kojās. Šāda pieredze līdz šim man vēl nav bijusi, tāpēc interesanti. Kojas atrodas Kauņā, kur šo semestri pavadīšu kā ERASMUS+ studente.

Šodien pa lielam beigusies mana pirmā diena šeit. Cēlos jau 6:00. Rīts salts. Noķēru un pabaroju Freiju. Pabaroju ar špricīti mutē, jo citādāk neēd. Ļoti slienājās. Paliek sliktāk. Skumji. Vispār ļoti negribējās braukt, bet šodien jau paredzēti visādi pirmās nedēļas vides, universitātes, cilvēku iepazīšanas pasākumi. Ļoti, ļoti grūti atstāt mājās manas divas vismīļākās būtnes.

Kafija, garda maizīte, pēdējā krāmēšanās. Sanāca lielais koferis, fotosoma un vēl kādi četri maisiņi. Labi, ka šoreiz nav jālido un nav nekādu svara un tilpuma ierobežojumu. Sakrāmējamies mašīnā, kas ir nedaudz piesalusi. Braucam uz Ķekavu, kur paredzēta pārsēšanās mana tēva busiņā. Skaists saullēkts. Milzīgas mašīnu rindas uz Bauskas šosejas virzienā uz Rīgu. Skaidrs, kāpēc Tēvs man negribēja braukt pakaļ.

Atvadas, pārkrāmēšanās.

Apskatīju tēva jauno māju Iecavā – labi pārdomāta un mājīga. Kafija. Braucam tālāk.

Kebabpietura jocīgā kebabnīcā, kas paslēpusies benzīntanka aizmugurē. Izreklamēja man kā visgardākos kebabus Eiropā. Var piekrist, ka bija tiešām garšīgi. Tirgojās pats saimnieks, kuram ļoti patīk parunāties. Pēc skata kaut kas no tuvās Āzijas. Protot 10 valodas. Ar mums sarunājās krieviski un turciski. Ir vērts iegriezties.

Kopmītnēs ieradāmies jau 12:30. Vienkārša iečekošanās. Uznesām mantas. Palieku šeit viena. Istabiņā laikam līdz mēneša beigām būšu viena pati. Otra meitene vismaz arī būs no Latvijas.

Nedaudz iekārtojos, aizgāju uz vietējo lielveikalu, kas ir pavisam netālu. Domāju, kādēļ gan iepirkos Drogās Latvijā, kad šeit tādas arī. Uz precēm šiltītītes arī latviski. Turpat ari lielā Maxima. Nopirku augļus, mazu, lētu tējkannu, pakaramos, tualetes papīru un vēl pāris ikdienā noderīgus sīkumus. Ātri atpakaļ un tad jau pulcēšnās uz ekskursiju pa pilsētu. Gids laikam skaitījās īsts, bet tādas sajūtas nebija. Ne pārāk laba angļu valoda un ne pārāk interesants stāstījums. Bet pa pilsētu vismaz izvazāja. Es vairāk aizrāvos ar iepazīšanos ar cilvēkiem un beigās īpaši nepievērsu. Pagaidām labākais kontakts ar jauku kanādieti vārdā Džūlija.

Aizveda mūs beigās uz vienu lietuviešu cepelīnu restorānu. Izrādās, ka pirms tam uz šo pasākumu bija jāpiereģistrējas un jāsamaksā. Beigās viss tika nokārtots un varējām pa 5eur palikt. Viena no atrakcijām bija, ka varēja pieteikties uz filmēšanu – pirmie iespaidi, ēdot cepelīnu. Man bija jauks pārsteigums, ka garšoja tā kā mammas kartupeļu klimpu zupa. Bija reiz tāds gardums. Beigās gan vēders neapmierināts, jo tie vārīti pienā, kura laktoze vairs nav mana draudzene. Klāt dzerams mājās gatavots kvasiņš un ķiploku grauzdiņi. Sasēdāmies tāds interesants galdiņš – katrs no savas pasaules malas – Latvijas, Somijas, Japānas, Kanādas, Turcijas un Nigērijas.

Starp cepelīniem saņēmu zvanu no mājām, kur kaķītis tika vests pie diviem dažādiem dakteriem. Paliek arvien dzeltenāks un vispār slimāks. Aknas laikam vispār vairs nedarbojoties. Piektdien uztaisīs vēlreiz analīzes. Ja sliktāk, tad vairs neko. Varbūt nedēļas nogalē būs jāatbrauc pēdējoreiz atvadīties. Ceru gan, ka būs labāk, bet īsti ticības nav. Viņa tiešām izskatās arvien briesmīgāk un uzvedas neadekvāti. Cītīgi arī meklē vistumšākos stūrus, kur nolīst.

Šobrīd kojās internets ir noplīsis, tāpēc publicēju izmantojot mobilo. Patīkami, ka man nav nekas papildus jāmaksā un esošais tarifs šeit darbojas tieši tāpat kā Latvijā.

 

Written on January 25th, 2017 , Education, Kauņa Tags: , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē