Pēc vizītes pie fizioterapeites, kas bija pirms nedēļas, sanāk daudz vairāk kustēties. Vakar pat aizgāju uz intensīvo vingrošanu kopā ar mammu. Šodien manas kājas, dibens un rokas to ļoti labi izjūt. Katru dienu veicu speciālo vingrojumu kompleksu, kā arī cenšos braukt ar riteni. Vidēji sanāk katru otro dienu nobraukt pa aptuveni 30km. Maratonisti man šķiet kā tādi pārcilvēki, ja jau man šāds kilometru daudzums uz divriteņa liekas daudz.

Taisu dažādas rotiņas. Pēdējā laikā tās ir rokassprādzītes, kurās ieausts kāds vārds. Ja kāds tādas vēlas, tad noteikti varam ko sarunāt :)

Vasara kaut kur aiztecējusi…

Written on August 14th, 2012 , Uncategorized Tags: , ,

Nesen saņēmu no brālīša ziņu, ka man kaut kas jāieraksta savā blogā, jo mammai neesot ko lasīt, tāpēc es to beidzot daru. Vēl tas ir iemesls nelielai prokrastinācijai, jo man rīt ir pēdējais eksāmens un man ir slinkums viņam mācīties. Eksāmens būs pasaules literatūras vēsturē. Šodien plānoju vismaz pāris stundas nodzīvoties pa akadēmijas bibliotēku, jo ir daudz vieglāk mācīties par literatūru, ja tā ir visapkārt un ir pieejami dažādi papildus materiāli. Pagaidām ar eksāmeniem iet samērā labi – mazāk par 8 nekur nav.

Runājot par sesiju, man ne īpaši patīk tas, ka mums ir jāiemācās tik daudz visādu sīkumu un definīciju. Daudz labāk ir iemācīties atrast un izmanto informāciju, tās plūsmas. Iekalt galvā to visu nemaz nav iespējams. Vienīgais izņēmums ir valodas.

Šodien no vietējās rajona apavu un somu labošanas iestādes dabūšu savu mīļo mugursomiņu, kas nozīmē riteņbraucienus bez bailēm, ka kuru katru brīdi pārtrūks lencīte. Pēc eksāmeniem arī būs beidzies stresiņš un iekšējie pārmetumi, ka es vienkārši braukājos vai pastaigājos, lai arī man vajadzētu mācīties.

Bet dzīve ir skaista. Ļoti skaista ir arī Rīga. Pēdējā nedēļā ik pa laikam vienkārši eju pa tās ielām un priecājos par to, cik viss ir skaists. Filadelfi ceļmalās arī zied un smaržo. Dažādi granīti bruģī spīguļo saules staros. Pagalmā dzied putni. Parki vēsi, zaļi un dzīvības pilni.

Rīt pēc pēdējā eksāmena būs jāaiziet ar mūsu viesiem no Amerikas uz Alu. Viens no viesiem pēdējā laikā dzīvojies pa Stambulu un kā dāvaniņu atveda turku tējas glāzes, kas ir daudz skaistākas, kā es cerēju. Būs jāaicina kursabiedri ciemos uz tēju :)

Sestdien gaidāms brauciens uz pieCēsīm uz nedaudz pāragru Jāņu svinēšanu. 21. jūnijā nesanāks, jo cilvēkiem jādodas uz darbu un 23. jau ir par vēlu. Laiks solās labs un būs man iespēja jaukām pastaigām gar Gauju kopā ar murvīgajiem cilvēkiem. Šogad gan laikam pati netaisīšu sieru.

Ir bijušas vairākas dienas, kad man ienākuši prātā interesanti temati par ko šeit rakstīt, bet laiks ir pagājis un tas ir aizmirsies, tāpēc tikai šodien aktuālie jautājumi manā dzīvē.

Aktuālā krāsa – zila. Tādā krāsā top mana jaunākā rota kā arī nopirkās džemperītis. Drīz man būs skapī drēbes visās varavīksnes krāsās.

Written on June 14th, 2012 , Education, Life Tags: , , , ,

Pēdējās dienās man ir jauka brīvdienu sajūta. Šodien beidzot uzpumpēju riepas savam divritenim un izbraucu mazu 15km līkumiņu pa rajonu. Nebija plāna braukt pat tik daudz, bet izrādās, ka braucot gar Daugavu no Dienvidu tilta uz Centra pusi, vienā brīdī var nonākt skaistā, mierīgā, ziedošā strupceļā pie ūdens. Noteikti kādu dienu būs jāaizbrauc atkal ar kādu labu grāmatu vai varbūt kompāniju. Jebkurā gadījumā skaisti. Nedaudz pabraukājos pa promenādi, kas ir Ķengaragā. Par daudz cilvēku, lai šāds brauciens būtu patīkams. Liela daļa no šiem cilvēkiem arī mierīgi vazājas pa veloceliņu. Ķengarags tagad man šķiet daudz jaukāks rajons kā iepriekš. Tomēr līdz Maskavas forštates parku, bruģa, seno ēku burvīgumam vēl tālu. Pie Depo  iepirku kebabus sev, G un viņa draugam, kurš pie mums ciemojas. Nedaudz žēl, ka nepaņēmu riteņa saslēdzēju, tāpēc nevarēju ieiet pašā Depo, kur būtu jāiegādājas kas labs priekš Valpurģu nakts pasākuma.

Vakardienas skaistākie mirkļi saistāmi ar Balteina svinībām Juglas mājā. Pēdējā laikā nejūtos pārāk maģiski, bet šādi kopīgi rituāli un dziedāšana dod spēku un vienotību ar pasauli. Dejas ar lentītēm ap maija koku, garšaugu dobīte  – mandala, divi ugunskuri, došana, gardumiņi. Paveicās un mani vēl aizveda mājās.

Sestdien ar I, A un O iekāpām 3. autobusā un aizbraucām uz Bolderājas pludmali. Vēl viens rajons, kas ir daudz jaukāks nekā varētu domāt. Miers, saulriets, vējš. O atklāja peldsezonu. Daudz skaistu bilžu, sarunas, gards alus. Pēc tam braucām pie manis, kur sanāca neliels spēļu vakars ar skaistām kafijām un kokteiļiem. Grenadīns padara šo pasauli daiļāku.

Piektdien gandrīz visu dienu biju akadēmijā zinātniskajā konferencē, kas nepavisam nebija tik sausi kā varbūt izklausās. Biju burvīga īsfilma, dziedoši aktieri, Ļoti kustīgas un dramatiskas horeogrāfu meitenes, interesanti priekšlasījumi, kafija un gardi siera cepumi. Tā kā biju viena no dažiem cilvēkiem, kas pasākumā palika līdz pašām beigām, dabūju pat biļeti uz teātri (100g žurkas) un CD.

Pēc tam ar G devāmies uz improvizācijas teātri iekš Splendi Palace. Pirmo reizi biju jaunajā zālē. Īpašais pārsteigums bija viesi no Amerikas, kuri bija tiešām izcili. Piedalījās arī Kārlis Streips, bet tas nebija nekas īpašs.

Written on April 30th, 2012 , Events, Foto Tags: , , , , , , , , ,

Vakardiena tika jauki pavadīta tā, kā to parasti dara vienkārši vasaras atpūtnieki vasarā. Izklaides pludmalē un braukāšanās ar divriteņiem.

No rīta ar divām labām draudzenēm īstenojām jau sen lolotu plānu doties uz Vecāķu nūdistu pludmali. Viņas brauca no Rīgas, es Ziemeļblāzmas stacijā pievienojos, lai Vecāķos visas satiktos. Tā kā bija lasīti pietiekami daudz apraksti, atrast pludmali nebija nekādu problēmu. Vietu, kur nomesties arī ātri vien atradām. Dažai labai no mums nācās sev pārkāp pāri, lai būtu tādā pašā apģērbā kā pārējie šīs pludmales iemītnieki, bet viss kārtībā  – esam skaistas un drosmīgas. No sākuma gulējām un runājāmies neviena netraucētas, bet tad pie mums atnāca parunāties Agris Sirga, kas pazīstams arī kā šīs pludmales dieviņš. Pastāstīja mums par noteikumiem un teritoriālo iedalīju, dažādus interesantus stāstus un kopumā, šķiet, ka radās man ar viņu tīri labs kontakts. Manas draudzenes gan bija nedaudz kautrīgākas, bet arī parunājās. Divas reizes arī jauki nopeldējos jūrā. Ūdens pie grunts gan bija diezgan auksts, tāpēc nesanāca pārāk patīkama niršana gar to. Šodien var redzēt, cik smuki brūna esmu.

Vakarā ar G braucām ar riteņiem. Man bija divi mērķi – atrast dažus geokešus kā arī pafotografēt saulrietu no kādas smukas vietas. No sākuma aizbraucām līdz Vecmīlgrāvja vecajam ūdenstornim, kura augšā vajadzētu būt vienai kastītei. Bailes par saviem riteņiem un tas, kas īsti nesapratu, kā es varētu pārvarēt pirmo posmu, lika man šo vietu atlikt uz kādu citu reizi. Tālāk braucām uz vietu pie Vecdaugavas. Jau sen biju lasījusi, ka Vecmīlgrāvieši daudzi dodas vasarā peldēt uz Vecdaugavas peldvietu, bet nevarēju tās konkrēto atrašanās vietu atrast. Keša meklēšana palīdzēja man tās lokāciju atrast. Kā peldvietu gan to laikam neizmantošu, jo tur bija pārāk daudz cilvēku priekš manas gaumes. Labāk tad vai nu naktī Ķīšezerā vai pa dienu aizmīties līdz Vecāķiem. Lai tiktu pie keša, bija jākāpj kokā. Tā vietā, lai to liktu darīt G, kāpu pati. Kurpes nedaudz slīdēja, bet tas pārāk netraucēja. Zaru bija daudz un tie bija samērā ērti. Pēc tam braucām uz Vecāķiem meklēt Vilkaču priedi, par ko no rīta Agris bija stāstījis. Tā bija vieta, kuras tuvumā ir paslēpta vēl viena kastīte. Tik interesanti, ka kaut kas tāds var dabā izvaidoties. Skaisti.

Turpat pa celiņu devāmies līdz pludmalei. Pie keša apraksta biju lasījusi, ka cilvēki tiek brīdināti par to, ka objekts atrodas gandrīz nūdistu pludmalē, bet patiesībā tas ir nedaudz pirms oficiālās Vecāķu pludmales beigām, tāpēc nav nekādu problēmu. Pabraucām nedaudz uz Mangaļu salas pusi, kur nometāmies smiltīs. Jauki parunājāmies par dažādām lietām, es pabildēju savu saulrietu, kas bija pietiekami skaists, jo bija mākoņi. Jautri mācīties par to, kā darbojas fotoaparāts un ko no viņa var dabūt ārā. Iepriekš kaut kā biju palaidusi garām iespēju spēlēties ar ISO parametru.

08.07.201108.07.20011

 

Written on July 9th, 2011 , Events, Foto, geocach, People Tags: , , , , , , ,

Vakar vakarā saņēmu sms ar uzaicināmu peldēties Bābelītes ezerā. Ātri vien piekritu un sava velo rumaka mugurā steidzos uz Juglu. Jābrauc laikam ar riteni biežāk. Patīkami bija tas, ka ceļā pavadīju tieši tikpat daudz laika, cik tiktu patērēts braucot ar autobusu, pieņemot, ka tas atiet tad, kad man vajag, kas gan ir maz ticams, jo tas iet apmēram reizi stundā + pēdējais darba dienās jau ir ap astoņiem vakarā. Pelde bija jauka. Iešana ūdenī bija vienkārša, jo gan gaiss, gan ūdens likās vienādā temperatūrā. Pārāk ilgi gan nepeldējos, jo sāka palikt vēsi. Nav man tauku rezervju, kas sildītu. Mājā tiku pacienāta ar skābeņu zupu. Jauki paciemojos, pagulēju pāris stundas un septiņos jau cēlos lai brauktu mājās.

Written on June 10th, 2011 , Life, People Tags: ,

Gandrīz ik dienas notiek kas tāds, par ko būtu vērts uzrakstīt, bet kaut kā nesanāk iesākt. Varbūt vienkārši dažos vārdos par to, kas bijis, lai pašai neaizmirstas. 31.05 Ar G aizbraucām uz Mangaļsalas molu, kur vērojām saulrietu un pēc tam kalpojām par barību maziem, zumošiem briesmonīšiem. 2. jūnijā apbraucu apkārt Ķīšezeram. Tā kā iepriekš biju braukusi maz un pasen, kāju sāpes bija burvīgas. Sen nebiju tikusi pie sajūtas, ka nevaru nostāvēt. Nākamajā dienā aizbraucu ar riteni līdz centram, kur to atstāju ar domu sestdienas naktī ar to atgriezties mājās. Bija paredzēts, ka autobuss no Dundagas mūs ap diviem naktī izmetīs pašā Rīga vidiņā un katram uz savu kraju kā nokļūt būs jādomā pašam. Man paveicās un līdz mājām aizveda ar mašīnu. Dundagā notika Kurzemes dziesmu diena, kas bija kā tādi mazi, jauki Dziesmu svētki aptuveni 1000 dalībniekiem. Visvairāk man patika jaunā dziesma, kas skanēja oficiālās daļas izskaņā. Diemžēl nekur virtuālajā vidē to neatradu, tāpēc nevarēšu ar jums padalīties. Svētdien brauciens uz Ikšķili, kur G brāļa dēlam tika svinēta trīs gadu dzimšanas diena. Uzdāvinājām koka traktoriņu ar piekabi, uz kuras iededzinājām viņa vārdu un aizmugurē gadu skaitu kā numuru. Spriežot pēc tā, ka tas gandrīz visu dienu tika vazāts apkārt, šķiet, ka izdevās jauka dāvaniņa. Kopumā bija jauka pasēdēšana. Nedaudz paspēlējot “Kas dārzā” atminējos, kā reiz bērnībā šī spēle spēja izraisīt diezgan pamatīgu spriedzi. Pēc tam aizbraucām uz brīdi ciemos pie kaķēniem. Pārliecinājos, ka G māsa dzīvo tajā pašā ēkā, kur viena meitene no kora, kura tika ar mašīnu aizvesta mājās pirms manis.

No mēģinājuma mūs vakar atbrīvoja, bet rīt jau atkal jāatsāk. 19. jūnijā Lielajā aulā būs kārtējais koncerts. Gan jau kaut kad drīz būs plakāts ar sīkāku informāciju. Es tik vēl neesmu pārliecināta, vai tikšu, jo no 18. uz 19. man būs pirmā Jāņu svinēšana šogad. Ir iespēja, ka tādas kopā būs trīs. Pirmā Jāņamuižā pie Gaujas, otrā 21. jūnijā kaut kur senlatviešu tradīcijās un tad 23. varētu kaut kur vienkārši iedzert alu kādā jaukā kompānijā un padziedāt ar labi padarīta darba sajūtu, jo īstie svētki būs jau nosvinēti.

Šodien, kad G pārradīsies no prakses, laikam būs jāaizbrauc uz Vecāķiem. Cik saprotu, jūrā ūdens jau ir pietiekami silts, lai peldētos. Ērtāk bija, kad dzīvoju Jūrmalā, jo līdz jūrai varēja aiziet ātrā gaitā pat minūtes laikā. Vairāk gan pietrūkst nakts pastaigas gar ūdens malu. Jāizdomā kaut kas, lai G tiktu pie divriteņa, lai abi varētu naktī vai vismaz vakarā aizbraukt vai nu uz tiem pašiem Vecāķiem, uz Mangaļsalu vai kaut vai uz Siguldu. Paredzēts bija arī vairāku dienu brauciens ar riteņiem uz Atušieni, kas ir viņa dzimtā vieta. Bez riteņiem riteņu brauciens gan laikam neies cauri. Žēl, ka viņam nav tuvumā kaut kāda jubileja, uz kuru varētu visi radi un draugi samesties un tādu uzdāvināt.

Written on June 7th, 2011 , Events, Life, People Tags: , , , , , , ,

Šodien kā jau bija plānots, aizbraucām ar brālīti ar riteņiem līdz kapiem nolikt puķītes. Sanāca pie viena arī pagrābt lapas un paravēt, jo izskatās, ka neviens tur kopš iepriekšējās reizes nav bijis. Vēl vajadzētu apgriezt krūmus, jo tie ir diezgan pamatīgi pārauguši. Šī bija pirmā reize, kad es biju tas cilvēks, kam bija jārāda ceļš. Ar nelielu GPS palīdzību tikām līdz galam bez īpašas maldīšanās.

Uz turieni sanāca braukt cauri Mežaparkam. Iepriekš nezināju, ka tas ir tik tuvu. Ir vēl viena vieta, kur doties garākās pastaigās vai vienkārši pabraukāties ar divriteni. Līdz zoo ar nesanāk pārāk tālu. Murvīgi ir tas, ka, braucot caur turieni, var sajust meža smaržu. Pietrūkst man ikdienā šī aromāta. Nedaudz kaitinoši ir skrituļslidotāji, jo tie aizņem lielāko daļu brauktuves, it sevišķi, ja tie ir vismaz komplektā pa diviem. Vēl man neliels pārsteigums bija norāde uz Mežakaķa trasi. Ja tur tiešām kaut kas tāds ir, tad tas izklausās pēc jauka pasākuma, kur pārbaudīt savu izturību un to arī nedaudz uztrenēt. Siguldas trase man reiz ļoti gāja pie sirds. Palīdz nedaudz pārvarēt bailes no augstuma, jo viss ir vairāk vai mazāk droši + prāts nodarbojas ar labākā ceļa meklējumiem, nevis baidīšanos, kam neatliek laika.

Atcerējos, ka kaut kur kapos esot kāds geocash. Nolēmu paskatīties tuvāk. Aizgājām līdz noteiktajai vietai, bet diemžēl atrast neizdevās. Nav vēl tādas pieredzes. Nolēmām ar brāli, ka kaut kad jārīko riteņošanas/geokešošanas pasākums. Iespējams tas būs nākamajā nedēļas nogalē. Varbūt arī kaut kad vēlāk, bet noteikti radīsies piemēroti apstākļi šādai nodarbei.

Lienīte šobrīd ir noguris zvēriņš ar dīvaino kāju sajūtu. Rīt noteikti tā būs vēl izteiktāka. Toties, cik patīkami bija atbraucot mājās iedzert aliņu ^^ Pie mājas arī nedaudz parunājos ar vienu no manas mājas iedzīvotājiem – sirmu kungu. Viņš mani iepazīstināja ar šī pagalma vecāko kaķeni. Jauka radībiņa.

Written on May 8th, 2011 , Animals, Life Tags: , , , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē