Jau kādu pusgadu bija skaidrs, ka došos uz Barselonu satikt kādu sev mīļu cilvēku, kurš devies apmēram gadu ilgā ceļojumā pa pasauli (galvenokārt gan Eiropu) kā ielu mākslinieks. Sākotnēji bija paredzēts doties kaut kad pirms Ziemassvētkiem, bet tajā laikā gan biļetes dārgas, gan ļoti daudz darāmā gan darbā, gan studijās. Tā nu lidmašīnas biļetes tika nopirktas uz Janvāra vidu.

Rīga mani negribēja laist prom – sarīkoja pasakaini skaistu ziemas pasaku ar sniegpārsliņām, kas krīt sapņaini lēni un visos virzienos. Mīļus cilvēkus un kaķīšus arī grūti pamest kaut vai tikai uz 10 dienām.

No Rīgas izlidoju 9. janvārī. Lētākā versija bija ar Wizz air turp ar Norwegian air caur Kompenhāgenu atpakaļ. Izlidot paredzēts bija 16:00. Sanāca pastāvēt neierasti garā rindā uz drošības pārbaudi, bet tas kopumā bija jauki, jo nejutos viena. Tā kā man bija svārki ar neizņemamu jostu, nedaudz arī papīkstēju, bet tas arī piedzīvojums. Laikam iepriekš mani neviens vēl tik cītīgi nebija izmeklējis. Nedaudz satraucos, jo bija jau pāri laikam, kad bija rakstīts, ka vārti veras ciet, bet šoreiz uztraukumam nebija nekāda pamata. Arī pēc izlidošanas laika visi vēl gaidīja. Rezultātā no Rīgas izlidojām 1.5h vēlāk kā paredzēts. Pēc 11h brauciena autobusā uz Varšavu, lidojums likās patīkami īss. Pašā Barselonā sagaidītāji bija man nedaudz jāpagaida, bet drīz jau bija klāt. Ar mašīnu mūs aizveda līdz sakarīgai autobusa pieturai un tad braucām uz viesnīcu.

Hostal Radio ir tāda jocīga viesnīciņa, kur viss ir ļoti maziņš. Esam centrā, bet rajonā, kur ēkas cēla strādniekiem, līdz ar to viss ir ļoti, ļoti kompakti. Lifts ir tāds, kurā man vienai varbūt vieta pietiek, bet diviem cilvēkiem ar mantām ir ļoti, ļoti šauri. Bet istabiņa kopumā normāla – ar savu dušu un labierīcībām, kas Barselonas centra lētā gala viesnīcās nav nemaz tik bieži sastopama ekstra. Patīkams pārsteigums ir tas, ka naktī šeit ir kluss.

Tā kā viņš atbraucis no Spānijas dienvidiem, es no ziemīgās Rīgas, klimata sajūta šeit ir visnotaļ dažāda. Man, protams, šī pārmaiņa ir patīkamāka.

Ēdam brokastīs un vakariņās to, ko var vegānisku sapirkt veikalos, pusdienas kādās ēstuvēs. Pirmās vakariņas sanāca diezgan liela improvizācija, jo viņam bija licies, ka viesnīcā būs viesiem pieejama virtuvīte, bet šeit tādas nav. Bet salātus var sataisīt arī maisiņā un vegānburgerīšu “gaļu” var uzsildīt mikroviļņu krāsniņā. Šampis, lai nosvinētu atklaredzēšanos. Jaukas un ne tik jaukas sarunas.

Naktī priecājos, ka neesmu šeit tūrisma sezonā, jo man bija karsti.

Brokastīs augļi un pēcāk McDonalds kafija. Laba cenas un kvalitātes attiecība un nekādu pārsteigumu. Pie viena arī frī kartupelīši, jo sagribējās ko sāļu.

Galvenais dienas uzdevums bija iegūt sajūtu, kur es esmu un saprast vēsturisko un kultūras kontekstu. Vispirms mierīga pastaiga pa galveno ielu līdz jūrai. Amerikāņu palmas, Ēģiptes smiltis. Kristofors Kolumbs. Daudz visādu jahtu, kuteru un tamlīdzīgu zvēru. Aizliegums barot kaijas un kaiju barotāji.

Jau reiz Varšavā sapratām, ka lielisks veids, kā iepazīt pilsētu ir bezmaksas tūres, kuras parasti vada jaunieši. Šoreiz bija jauka un zinoša meitene. Izvadāja pa visiem svarīgākajiem laukumiem un katedrālēm, bieži vien ielienot ieliņās, kuras no malas nemaz nav pamanāmas. Bija arī lieliska vēstures stunda.

Pusdienas ēdām skaistā un samērā lētā vegānēstuvē. Noteikti tur vēl atgriezīsimies. Ēdu kaut ko, kas saucās thali. Trīs dažādi kariji, basmati rīsi un vēl kaut kādas maizītes, uzkodiņas. Pusdienu piedāvājums tur arī lētāks kā daudzās vietējās ēstuvēs. Atradām arī vegānu veikalu, kas kā izrādās ir tikai dažas mājas tālāk no viesnīcas. Tagad glāze vīna un šis ieraksts. Pēc tam jāsaplāno viss precīzāk pārējām ceļojuma dienām.

Nedaudz gan esmu pārrēķinājusies ar tehniku un neesmu paņēmusi vadu fotoaparātam, jo man likās, ka šeit tāds jau būs. Bildes līdz ar to būs visdrīzāk tikai pēc atgriešanās. Vai arī vairāk jāfotografē ar telefonu.

 

Written on January 10th, 2017 , travel Tags: , , , , ,

Sēžu šovakar pie datora, klausos mūziku skaļāk kā parasti un ēdu tomātu salātiņus. Mūzika ir skaļāka, jo G aizbraucis ciemos pie sava drauga E, kurš pēc kādām padsmit dienām dosies ilgāku laiku pavadīt ārzemēs. Būt mājās vienai ir neierasti, jo kopš iepazīšanās ar G, ir bijušas tikai astoņas dienas, kad neesam vispār satikušies. Pēdējās divas bija pagājušajā nedēļas nogalē, kad pavadīju laiku Valkā kora nometnē. Šajā nedēļas nogalē nāks vēl viena diena, jo to pavadīšu Bramberģē vienas folkloras kopas, kurā kādu brīdi gāju, nometnē.

Man šogad atkal ir problēma par tēmu, kur svinēt savu vārda dienu, kas tuvojas itin strauji. Dienu pirms man būs jābūt kopmēģinājumā un dienu pēc jāpiedalās Rīgas svētku koncertā Mežaparka estrādē. Pēdējo es ļoti, ļoti gaidu, jo tā būs Dziesmu svētkiem līdzīgākā uzstāšanās no visām, kur esmu piedalījusies. Pašos Dziesmu svētkos piedalīties vēl nav sanācis. Nākamgad noteikti jācenšas šī vēlme piepildīt.

Tomātu salātiņi ar sīpoliņiem, rupjmaizes gabaliņiem un krējumu ir tik pasakaini gardi ^^ Reizēm vakaros kopā ar mammu izēdām katra pa šādu salātiņu mazajai bļodiņai.

Rīt man būs sen gaidīti ciemiņi. Jācer, ka laiks nebūs pārāk lietains un varēsim pastaigāt pa rajonu.

Krāsainākai dzīvei pirms brīža nolakoju savus nagus piecās dažādās krāsās – uz katras rokas ir pāreja no zilas uz dzeltenu krāsu. Varētu nobildēt un atrādīt, bet man slinkums – redzēs tik tie, kas tuvākajās dienās mani satiks.

Rīt vai parīt jāiegādājas beidzot savs guļammaiss un paklājiņš. Nometnē tie būs nepieciešami un ir apnicis uz katru pasākumu meklēt no kā aizņemties šīs lietas. Guļammaiss jau ir noskatīts. Nebūs lēts, bet toties kompakts un silts.

Written on August 9th, 2011 , Events, Life, People Tags: , , , , , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē