Pamazām sākas jauna dzīve. Šodien tiku pie diezgan pamanāmas izmaiņas savā izskatā – matu garums ir samazinājies. Skatoties spogulī, atspulgs man atgādina kādu francūzieti. Frizēšanās notika Nacionālā teātra vīriešu grimētavā. Bija interesanti, jo ik pa laiciņam ieskrēja kāds šarmants aktieris un izspēra kādu jociņu. Viens dīca, lai viņam ar ļauj ko nogriezt.

Šodien piestrādāju par dzīvo audeklu bodyart eksperimentiem. Tā ir diezgan interesanta un tajā pašā laikā bezjēdzīga padarīšana. Man piedāvāja arī braukt uz Sanktpēterburgu kā modelei, bet man nav nedz laika, nedz dūšas izrādīties plašākai publikai.

Sanāca arī pāris stundiņas pavadīt Vecrīgā gaidot, tāpēc nopirku H. K. Andersena pasaku grāmatiņu. Vilšanās gan bija, ka tajā iekšā nav stāsta par mazo nāriņu, kas ir mans mīļākais. Patīk tas, ka pasakas nav bērnišķīgi naivas un ir iespēja nobirdināt pa kādai asarai.

Šodien bija plānots apskatīt vienu dzīvoklīti, bet pārdomāju, jo tas tomēr neliekas pārāk pievilcīgs. Uz ko īpaši nesmukāku par to, kādā dzīvoju tagad, noteikti negribētos.

Written on August 31st, 2011 , Life, People Tags: , , , , , , , ,

Sataisīju tikko ļoti gardus biezpiena salātiņus sev un G. Laikam bieāj jāliek lietam, klāt ķiploki, jo biju piemirsusi, cik ļoti man tie garšo. Vairākus gadus , dzīvojot pie mammas, katru pirmdienas un piektdienas rītu brokastīs bija jāēd biezpiens. Vairāku gadu laikā tas bija tik ļoti apnicis. Tagad vismaz ik pa laikam pašai sagribas. Vēl jau arī tas, ka tagad taisu, nevis ar cukuru, kakao un krējumu, bet ar visādiem dārzeņiem un zaļumiem – kas nu kuro reizi atrodas mājā.

Jāsataisās un jābrauc šodien pie brālīšiem ciemā, jo nejūtos vēl viņus kārtīgi apsveikusi divdesmitajā dzimšanas dienā. Svētdien būs jābrauc G brāļa dēla dzimšanas dienu, kas visdrīzāk būs mīlīgs pasākums.

Vakar korī tiku pie grāmatiņas ar notīm priekš Rīgas 810 gadu jubilejas svinībām. Laiks kaut kā pārāk ātri iet uz priekšu. Man prātā vēl diezgan skaidri stāv atmiņas no 800 gadu atzīmēšanas pasākumiem. Iespējams, ka pie tā ir vainīgs tas faktors, ka man tajās dienās iekrita vārda diena. Notis jebkurā gadījumā ir gan sagaidāmas, gan pārsteidzošas, gan savādas, gan ļoti priekš manis iepriecinošas. Prieku radošā daļa man ir dziesmu cikls no izrādes”Kaupēn, mans mīļais”. Prieks, ka viens cilvēks klab.lv pabikstīja, ka youtube tagad esot noskatāma visa šī izrāde. Pagaidām priekš tā laika vēl nav bijis, bet drīz, pavisam drīz noteikti. Galvā jau atkal skan mūzika no šīs izrādes. Ak, mana vājība uz mūzikliem.

Teorētiski vajadzētu kaut ko ierakstīt par Zatleru un saeimas atlaišanas lietām, bet to jau pietiekami daudz cilvēki ir izdarījuši, tāpēc nepūlēšos. Neliels prieks gan ir, ka kaut kas tiek plosīts un mainās. Cerams jau, ka uz labo pusi. Uz labo lielākumama, nevis mazākumam.

 

Written on May 31st, 2011 , Life Tags: , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē