Naktī gulēju mazāk par septiņām stundām, bet pamodos tik ļoti pamodusies, kā sen nebija sanācis. Vēl dabūju burvīgu kafiju gultā. Ir TIK jauki būt mājās.

Šīs dienas galvenais uzdevums man bija aiziet uz darba interviju erafoto.lv. Nezinu, kā es patiku viņiem, bet man vismaz pagaidām ir jauka sajūsma. Ceturtdien došos atkal uz izmēģinājuma dienu, pēc kuras būs daudz skaidrāki mani vasaras un visdrīzāk arī tālākie plāni.

Iznācu no intervijas un sapratu, ka līst. Guntaram gan izdodas būt lieliskajam boyfriendam pasaulē un tiku pie zvana, vai man nevajag glābšanu ar lietussargu. Nebiju šo priekšmetu paņēmusi līdzi, jo laika ziņas man nepareģoja nekādus nokrišņus. Neliela izlīšana gan bija ļoti patīkama. Sasildījos franču kafejnīcā pie kafijas krūzes.

Visu laiku manī ir tāda jauka sajūsma. Rīga ir ļoti, ļoti skaista. Priecājos, kad dzirdu gan latviešu, gan krievu valodu. Liela daļa cilvēku gan izskatās ļoti, ļoti saguruši. Svārciņi gan patīkami īsāki kā Ankarā :)

Sagaidīju kafejnīcā G un devāmies uz pastaigā pa pilsētu. Pirmā pietura optikas salonā Lonija, kur tiku pie pasūtītajām kontaktlēcām. Būšu šovasar zaļace. Tālāk uz Tavex samainīt liras pret latiem. Izskatās gan, ka šī iestāde ir kaut kur pazudusi. Swedbankā liras nevienam nevajadzēja. Nekas, samainīšu vēlāk. Tālāk uz centrāltirgu. Man bija ļoti smagi skatīties uz tomātu un ogu cenām. Cipari lielākoties ir tādi paši vai pat augstāki kā Turcijā. Diemžēl viena lira ir tik 30 santīmi, tāpēc palika skumīgi. Piena produkti maksā apmēram tāpat, maize trīs reizes dārgāka. Iepirkām ko gardu zivju paviljona lieliskākajā tirgotavā – Iļģuciema produkcijas stendā. Ledusskapī tagad vakaru gaida litrs medalus. Baziliku arī pārdot salīdzinoši mazās un dārgās buntītēs.

Rītvakar ciemā pie mammas. Nedēļas nogalē pirts ar draugiem un, cerams, pirms tam sestdienas rītā Vikas aktivitātes.

Gribējās uzrakstīt, kā man gāja šajā dienā, lai vēlāk varētu palasīt un iespējams atgūt šo brīnišķo, enerģijas pilno sajūtu.

 

Rīga, mana Rīga,

Tevi mīlu es…

 

Written on June 11th, 2013 , Life Tags: , , , , , ,

Ir 9. Jūnija 16:00. Čemodāns jau ir sakrāmēts. Lai to varētu aizvērt, nācās pāris drēbes izmest. Atbraucu es ar laikam trīs kleitām, mājās braukšu ar astoņām. Man tik ļoti patīk kleitas un svārki, gari svārki. Pa dienu ar Arti izmetām vēl vienu līkumu cauri pilsētai suvenīru medībās. Diemžēl nesanāca iegādāties visu un visiem, kam vēlējos ko atvest. Problēma ir tajā, ka Ankara nav tūristu pilsēta, tāpēc ir grūti atrast tūristiem domātas lietas. Gribējās atvest pāris apgleznotās bļodiņas, bet tas nav kaut kas tāds, ko īsti turki pirktu un ikdienā lietotu. Īsts turks ģērbjas tāpat kā parasts eiropietis.

Vakar mums bija jauks atvadu pasākums ar tiramisu, saldējuma torti un picām. Visi mūsu bāra foršākie cilvēki arī atnāca ciemā, lai arī tas ir atsācis darbību. Šodien septiņos mūs gaida tur. Man vēl ir palikušas vairākas latviskas lentītes, ar kurām plānoju izdekorēt šo jauko iestādi.

Kaut kad nakts vidū viens mūsu turks palīdzēs ar koferu nonešanu un nonākšanu Ankaras lidostā. Lidmašīna 6:00. Pēc stundas Stambulā. Cerams, ka varēs visu nokārtot tā, ka mūsu nododamā bagāža tiks līdz Rīgai bez vajadzības to Stambulā savākt un pašiem vēlreiz iečekot. No Stambulas izlidosim 11:45. Ja viss ies kā plānots, tad Rīgā būsim 14:40. Drīz.

 

Written on June 9th, 2013 , Ankara Tags: , , , , , , , ,

Cilvēki pie lietām un parādībām ļoti ātri pierod. Kamēr vēl nav sākušās ar universitāti saistītas lietas un izbraucieni, Ankara šķiet parasta pilsēta.

Vakar man izdevās savā datorā uzstādīt tādu tastatūras izkārtojumu, kas man ļautu vienlaicīgi rakstīt gan latviski, gan turciski. Neko īpašu jau neizdarīju – laacz apostrofa izklājumam pievienoju ar Alt darbināmus turku burtus. Varbūt tas noderēs vēl kādam kursa biedram.

Vakar bija ballīšu vakars. Piedalījos gan tikai tā iesākumā dzīvoklī. Nejūtos pietiekoši vesela, lai pa nakti vazātos kaut kur apkārt.

Šodien jāaiziet uz iepirkšanās rajonu un jānopērk lietussardziņš. Šodien lietu nesola, bet rīt un parīt tāds varētu būt. Laika ziņas, kas atrodas uz mana datora darba virsmas ir tas, kas spēj nedaudz neitralizēt nostaļģiju pēc Rīgas.

 

Nedaudz skumīga ziņa, ka Ilze izvācas no M.Kalna iela dzīvokļa. Esam atkal jauna dzīvokļa biedra meklējumos, bet es īsti nevaru palīdzēt.

Written on February 10th, 2013 , Ankara Tags: , , ,

Šorīt izdevās veiksmīgi pamosties un aiziet uz pirmo lekciju. No maniem kursa biedriem vel tikai vienam tas izdevās, kam par iemeslu bija derības. Rīt jāsaņemas atkal. Savāds motivātors, kas man darbojas ir jaunas drēbes – gribas taču parādīties, cik es skaista un interesanta.

Šodien akadēmijā ar vieslekciju viesojās tulkotāja Silvija Brice. Nevarēju gan palikt līdz lekcijas beigām, jo tālāk mani gaidīja seminārs Saules akmenī. Ir jauki, ka ir saprātīgi cilvēki, kas dara to, ko vēlas, kā arī neiespringst par valodas pūrismu.

Swedbank galvenajā ēkā bija seminārs par komandas vadīšanu un motivāciju. Bija jauki satikt pazīstamas sejas no šīs vasaras foruma Kubs, kā arī iepazīties ar jauniem cilvēkiem, bet diemžēl pats seminārs nebija tik lielisks, kā es gaidīju. Labā ziņa bija tā, ka mēs varējām uzbraukt 25. stāvā un izbaudīt skatu uz Rīgu. Tur ir tiešām jauka atmosfēras, kur var padzert kafiju un palasīt kādu grāmatu.

Šodien centos sakārtot e-pastus. Procesa laikā, gan sanāca vienam cilvēkam netīšām pārpildīt pastkastīti ar vecu informāciju. Visus citu klientu e-pastus pievienoju gmail, lai viss būtu vienuviet. Galvenais šajā gadījumā ir uzticība googlei. Tā vispār nav pārāk jauka sajūta, ka tik daudz informācijas ir iespējams zaudēt, ja nojūk viens serviss.

Šodien saņēmu jauku pateicību par darbu, kas man jādara rītvakara – fotografēšu vienu akadēmijas pasākumu. Pateicība bija liela Laimas šokolāde ar riekstiem un 70% kakao, kas manā pasaulē ir ideālais variants. Neciešu šokolādes, kurās šokolādes ir daudz mazāk kā pārējās sastāvdaļas.

Written on November 8th, 2012 , Life Tags: , , , , ,

Šodien pēc angļu valodas midterm testa uzrakstīšanas bija jauki pasēdēt akadēmijas kafejnīcā, dzerot gardu kafiju. Pārliecinājos, ka ir jauki cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt, kad ir tād vajadzība.

Tad noskaidrojās laiks un viss bija tik skaists, ka es vienkārši nevarēju vienkārši doties mājās. Tādēļ sēdos tramvajā un braucu uz centru. Plāns bija iegādāties vienu grāmatu filozofijai/kursa darbam/komunikācijas teorijas kursam. Biju trīs grāmatnīcās, lai arī grāmatu iegādājos jau otrajā. Patīk man tik ļoti dzīvoties šajās iestādēs. Interesanti, ja es tādā kādu laiku strādātu, mana attieksme mainītos uz pozitīvo vai negatīvo pusi?

Gadījās arī ieiet vienā apģērbu veikalā, bet tas šoreiz nav svarīgi. Svarīga šodien bija gaisma – visa Rīga tajā šķita tik ļoti skaista. Bija žēl, ka man nebija līdzi fotoaparāta. Iespējams, ja es vispār nefotografētu, tad es šādu gaismu nemaz nepamanītu. Jebkurā gadījumā – skaisti, skaisti, skaisti!

Pārnākot mājās karsta vanna un tikko iekūru krāsni. Nedaudz mulsinoši, cik ilgi ir iespējams vērties liesmā. Laiks sadeg. Domas līdz ar to.

Written on November 7th, 2012 , Life Tags: , , , ,

Šonakt jauki izgulējos un cēlos laicīgi, lai sagaidītu tēvu, kuram vajadzēja nodot mūsu amerikāņu draugu koferi un somu, lai tie nokļūtu Varšavā. Nodošana notika divas stundas vēlāk, bet nekas šausmīgs – brīvdienas bez steigas. Vismaz cenšos nekur nesteigties. No rīta pagatavoju gardu laša zupu. Reizēm aizmirstas, ka zivju zupas mēdz būt garšīgas – atspulgs no bērnības traumas zivju zupu jautājumā apziņā gan nedaudz paliek.

Tālāk braucu uz Vecāķu nūdistu pludmali. Šoreiz viena pati. Mana āda bija gandrīz papīra balta. Pēc sauļošanās tā tagad izskatās kā normāla balta cilvēka āda, kas vēl nav bijusi saulītē. Sanāca gan muguru apsvilināt, bet tas notika jau pēc smiltiņām, jo ir iedegušas kleitas lencītes. Pēc saules peldes bija jauki atpakaļ iet pa ūdeni – pēdām ļoti patīk smilšu vilnīši un atvēsinošais ūdens. Ceļā un pašā pludmalē šodien lasīju ļoti interesantu grāmatiņu, kas saucas “Ticības bioloģija”. Diezgan iedvesmojoši un jauki savelk kopā dažādu disciplīnu jautājumus. Neesmu gan vēl tikusi līdz beigām, bet man jau ir jauna mīļākā bioloģijas apakšnozare – epiģenētika jeb kā vide ietekmē to, kā un kādi gēni izpaudīsies.

Pludmalē pavadīju apmēram uz pusi mazāk laika kā biju plānojusi, jo negribējās sadegt. Pirmajai reizei vajag ar mēru. Pasēdēju dažādās skaistās vietās gan Vecāķos, gan centrā un palasīju iepriekš minēto grāmatu. Man ļoti patīk atrast dažādas jaukas vietas, kur pusēnā sēdēt un izbaudīt jaunas informācijas ieplūšanu manī, vai dzīvošanu kādā citā pasaulē.

Bija arī mīlīga pastaiga pa Rīgas parkiem ar divām murvīgām dāmām. Tikāmies Leduspuķē, kas ir jauka vieta, kur Rīgas centrā tikt pie garda saldējuma. Pastaiga man sanāca ar basām pēdām, jo manas kurpes negribēja būt draudzīgas un nodarīja man sāpes. Vienai no dāmām jau ilgu laiku ir doma par tādas interneta vietnes izveidi, kura būtu veltīta Rīgas mikrorajoniem. Katrā no tiem tiktu atrastas skaistas, interesantas, nozīmīgas vietas, kas tiktu piefiksētas gan fotogrāfijas, gan kāda stāsta, skices vai dzejas formātā. Mākslas un kultūras pilna ir šī pilsēta. Es mīlu ikkatru tās bruģakmeni, it sevišķi, kad tie vakara saulē daiļi mirguļo. Viņa meklē kādu, kas varētu darboties ar fotogrāfijām kā arī palīdzēt stāstu radīšanā. Izklausās pēc skaista izaicinājuma, kam es esmu piekritusi.

Tā kā šodien kaut kas sākās – strauji uznāca sarkanā krāsa. Nagi jau nolakoti šajā spēcīgajā tonī.

Šorīt bija jauki pasēdēt franču kafejnīcā un padzert kafiju kopā ar mammu. Viņai tā vieta piestāv. Vēl viņai piestāv viņas jaunie tetovējumi – skropstu līnija un uzacis.

Tālāk devos uz Zvaigznes grāmatnīcu, kas atrodas netālu no Nacionālā teātra. Grāmatnīcas it tik jaukas. Varu tādās dzīvoties stundām. Šoreiz gan man pietrūka gribasspēka un es divas grāmatas iegādājos.

Tā kā jauki spīdēja saulīte, sanāca patīkama pastaiga pa Rīgu. Aizgāju līdz veikalam Grauda Spēks, kur iegādājos pilngraudu makaronus, pilngraudu pankūku maisījumu, pilngraudu rauga mīklas maisījumu, divas paciņas ar pilngraudu picas maisījumiem kā arī dzērveņu un ķiršu sukādes. Burvīga vieta un nav nemaz tik dārgi, kā varētu iedomāties. Pārdevējs arī jauks puisis. Labi, ka noturējos un neiegāju blakus veikala, kur pārdot daudz jauku lietiņu kosmētikas gatavošanai mājās.

Tālāk aizgāju līdz 15. trolejbusam un aizbraucu līdz Lomonosova ielai, kur pastā mani gaidīja paciņas. Kā izrādās mana paciņa bija tikai viena. Nebiju pamanījusi, ka uz otra uzaicinājuma nav mans vārds, bet gan bijušās šī dzīvokļa iemītnieces. Pierakstījos bibliotēkā, lai retāk būtu jāpērk grāmatas. Man interesējošā grāmatiņa gan bija paņemta. Ķengaragā viena plauktā esot. Būs rīt jāaizbrauc pakaļ. Lēnā garā pastaigājoties pa Maskavas ielu pārnācu mājās. Man ļoti patīk, kā izskatās mans rajons saulainā laikā. Gaidu, kad pienāks kārtīgs pavasaris ar savu zaļumu un es varēšu doties uz Maskavas dārzu par to priecāties.

Šovakar lielākoties sēžu gultā, lasu grāmatu, ēdu sukādes, dzeru kolu ar ledu. Blakus ieritinājusies Freija. Ir jauka brīvdienu sajūta.

Mani šī bloga ieraksti kļuvuši pārāk ikdienišķi. Laikam jau negribas būt tik ļoti publiski atklātai kāda esmu bijusi agrāk. Tagad priekš tā ir mana skaistā papīra dienasgrāmata.

Written on April 3rd, 2012 , Life Tags: , , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē