Man patīk dzīvot. Reizēm gadās dienas, kad man tas ne īpaši patīk, bet šodien man patīk dzīvot. Lielākā daļa no sesijas pārbaudījumiem ir nokārtoti. Rezultāti nav izcili, bet pietiekami labi, lai mani negrauztu sirdsapziņa, kā arī lai nebūtu jāuztraucas par izkrišanu no budžeta vietas. Vēl ir jāpabeidz kursa darba koncepcijas izstrāde un jāuzraksta angļu valodas eksāmens, ko lielākā daļa kārtoja jau pagājušajā sesijā. Man un vēl bariņam tas nebija iespējams, jo mēs atradāmies citās valstī ERASMUS programmas ietvaros. Trīs kursa biedrenēm arī līdz sesijas beigām ir jāuzraksta iepriekšējā gada kursa darbi, kas noteikti ir diezgan stresaini.

Man šī brīža lielākais jaunums ir tāds, ka esmu parakstījusi darba līgumu. Būšu oficiāli sākot jau ar 17. janvāri oficiāli, bet 19. janvāri praktiski daļa no Kristiana Boltaņska izstādes Arsenālā. Ierakstīšu cilvēku sirdspukstus, kuru ritms esot katram cilvēkam unikāls tāpat kā pirkstu nospiedumi. Izstāde norisināsies līdz 20. aprīlim. Šobrīd ļoti ceru, ka lekciju sarakstā pirmdiena nebūs brīva, jo tā ir brīvdiena Arsenālā. Piektdiena būtu labi, ceturtdiena ideāli, bet diez vai tik ļoti paveiksies, jo parasti trešdienās un ceturtdienās ir visvairāk lekciju. Ak, mēs latvieši, kuriem ir tik normāli apvienot dažādas lomas. Mācības un darbs, bērnu audzināšana un darbs. Daudzās citās rietumu kultūrās tas nepavisam neiet cauri. Ir jāizvēlas viena aktuālā loma un jānododas tai pilnībā.

Šodien internets ar mums galīgi nedraudzējas. Parādās apmēram reizi 10 minūtēs uz nepilnu minūti. Nezinu, kas ir noticis, bet ļoti ceru, ka rīt viss būs kārtībā.

Šodien beidzot sāku lasīt Vitorio Hesles grāmatu „Tagadnes krīze un filozofijas atbildība”. Ziemassvētkos aizņēmos no brālīša, kurš studē filozofiju un šo grāmatu sev uzdāvināja svētkos. Cerēju izmantot iepriekšējā kursa darbā, bet nebija laika iedziļināties. Tagad laiks ir. Cenšos ne tikai lasīt, bet arī konspektēt. Tā grūtāk, bet lietderīgāk. Jaunākajā žurnālā „Ir”, kura abonementu man Ziemassvētkos uzdāvināja mamma, bija jauka intervija ar četriem grāmatu blogeriem. Tā ir lieta, ko es arī labprāt darītu. Biežāk gan sanāk skatīties seriālus, jo tos ir vieglāk apvienot ar ēšanu, rokdarbiem vai vienkārši nagu lakošanu. Ir gan arī audio grāmatas. Tad jau redzēs. Kopumā man ir izdevies samazināt seriālu daudzumu, ko es skatos. Cenšos arī neiesākt neko jaunu.

Šonedēļ divas reizes gāju uz pastu. Jaukāk būtu, ja abi uzaicinājumi būtu bijuši vienā dienā, nevis viens vienā un otrs uzreiz nākamajā. Tur rindas ir diezgan pamatīgas. Un šeit ir Maskačka, kas nozīmē, ka rindās stāv cilvēki visnotaļ interesanti. Daudzas lietas, manuprāt, cilvēkiem sen jau vajadzētu kārtot caur i – bankām, piemēram, pensijas saņemšanu un komunālo rēķinu apmaksu. Esmu pieradusi, ka lielākajā daļā vietu, kur ir jāgaida rindā, tas ir atvieglots ar numuriņu sistēmu. Šajā pasta nodaļā vēl darbojas „kurš pēdējais?” princips. Tā vispār man savs rajons ļoti patīk. Kopš spēlēju Ingress, esmu atradusi daudz jaunu ieliņu un parciņu un vispār labāk sapratusi kur un kā ātrāk var aiziet. Pirmajā paciņā bija cimdiņi, ar kuriem var bakstīties gudrajos telefonos. Maksāja zem viena eiro ar visu piegādi. Bieži brīnos par to, ka gandrīz par velti kaut ko var atsūtīt no Honkongas vai ASV. Paciņas izsūtīšana Latvijas teritorijā pat bieži vien sanāk dārgāk. Otrs ieguvums ir tā saucamā power bank – kubiņš, ar kuru varu uzlādēt telefonu vai arī fotoaparātu arī, ja neatrodos pie kādas kontaktdakšas. Ietilpība pietiek divām pilnām uzlādes reizēm. Būtu burvīgi, ja skolas darbi pierakstītos tik ātri, cik mani bloga ieraksti. Kaut kur internetā bija ieteikums rakstīt pētniecisko darbu par kādu tēmu, kas reāli kaitina. Tad parasti ir sakrājies daudz sakāmā, kā arī pa vidam varēs noskaidrot visu par tematu – gan visus par, gan pret.

Cik jauki, ka ir mobilais internets. Visdrīzāk rītdienu man negribētos, lai šo nopublicētu.

Written on January 17th, 2014 , Education, Life Tags: , , , , , , , , ,

Šorīt bija jauki pasēdēt franču kafejnīcā un padzert kafiju kopā ar mammu. Viņai tā vieta piestāv. Vēl viņai piestāv viņas jaunie tetovējumi – skropstu līnija un uzacis.

Tālāk devos uz Zvaigznes grāmatnīcu, kas atrodas netālu no Nacionālā teātra. Grāmatnīcas it tik jaukas. Varu tādās dzīvoties stundām. Šoreiz gan man pietrūka gribasspēka un es divas grāmatas iegādājos.

Tā kā jauki spīdēja saulīte, sanāca patīkama pastaiga pa Rīgu. Aizgāju līdz veikalam Grauda Spēks, kur iegādājos pilngraudu makaronus, pilngraudu pankūku maisījumu, pilngraudu rauga mīklas maisījumu, divas paciņas ar pilngraudu picas maisījumiem kā arī dzērveņu un ķiršu sukādes. Burvīga vieta un nav nemaz tik dārgi, kā varētu iedomāties. Pārdevējs arī jauks puisis. Labi, ka noturējos un neiegāju blakus veikala, kur pārdot daudz jauku lietiņu kosmētikas gatavošanai mājās.

Tālāk aizgāju līdz 15. trolejbusam un aizbraucu līdz Lomonosova ielai, kur pastā mani gaidīja paciņas. Kā izrādās mana paciņa bija tikai viena. Nebiju pamanījusi, ka uz otra uzaicinājuma nav mans vārds, bet gan bijušās šī dzīvokļa iemītnieces. Pierakstījos bibliotēkā, lai retāk būtu jāpērk grāmatas. Man interesējošā grāmatiņa gan bija paņemta. Ķengaragā viena plauktā esot. Būs rīt jāaizbrauc pakaļ. Lēnā garā pastaigājoties pa Maskavas ielu pārnācu mājās. Man ļoti patīk, kā izskatās mans rajons saulainā laikā. Gaidu, kad pienāks kārtīgs pavasaris ar savu zaļumu un es varēšu doties uz Maskavas dārzu par to priecāties.

Šovakar lielākoties sēžu gultā, lasu grāmatu, ēdu sukādes, dzeru kolu ar ledu. Blakus ieritinājusies Freija. Ir jauka brīvdienu sajūta.

Mani šī bloga ieraksti kļuvuši pārāk ikdienišķi. Laikam jau negribas būt tik ļoti publiski atklātai kāda esmu bijusi agrāk. Tagad priekš tā ir mana skaistā papīra dienasgrāmata.

Written on April 3rd, 2012 , Life Tags: , , , , ,

Man ir liels prieks sakarā ar to, ka pa logu varu vērot, kā plaukst bērzi. Atgādina manas mammas dzīvokli, kur aiz loga tie bija redzami lielā skaitā. Vemīlgrāvja bērzu ir mazāk skaitā par Pļavnieku radiniekiem, bet skaisti tāpat. Tikko plaukušu lapiņu krāsa atgādina Īriju, kur šis zaļais tonis dominēja dabasskatos.

Written on April 28th, 2011 , Life Tags: ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē