Man patīk veidot savas dzīves statistiku. Visplašākā ir par maniem gulēšanas paradumiem, kas fiksēta jau kādu trīs gadu garumā. Tad kā jau lielākajai daļai meiteņu tiek fiksēti ikmēneša asiņošanas paradumi. Tagad pievienoju šim blogam mazu vidžetiņu, kas rāda, kā man šogad sokas ar grāmatu lasīšanu.

Gaidu piegādi no amazon, kur ir divas grāmatiņas, kuras ļoti gribas izlasīt, bet nesanāca atrast virtuālu versiju, par kuru nebūtu jāmaksā.

Varbūt kļūt par grāmatu blogeri? Kā to īsti dara? Laikam jau primāri ir vienkārši jālasa un par to jāraksta un tad jau redzēs vai un kas tur sanāks.

Written on March 29th, 2016 , Uncategorized Tags: , , ,

Katru ceturtdienu manu ir semināri. Nepāra nedēļās literatūras vēsturē, pāra teātra vēsturē un baltu mitoloģijā. Vai arī otrādi. Jebkurā gadījumā uz šo ceturtdienas rītu būtu jāizlasa Džoisa Uliss. Viena no tām daudzajām grāmatām, kas katram inteliģentam cilvēkam būtu jāizlasa, bet maz kas ir tiešām izlasījuši. Mans brālis esot. Tas man neliek justies labāk. Pagaidām mani visvairāk kaitina milzīgais komentāru daudzums – gribētos būt tik zinošai, lai lielāko daļu no tā visa zinātu. Vispār jau es pat daudz ko zinu. Negribas arī palaist ko īpaši svarīgu šajos komentāros, kas būtu kā maza zelta atslēdziņa, kas palīdzētu izprast šo 20.gs. literatūras šedevru. Laikam, lai nonāktu līdz šādai atziņai, grāmata ir arī jāizlasa un visdrīzāk ne vienu reizi vien. Pie viena arī Odiseju.

Šodien vispār jūtos nedaudz kašķīga. Svētdienās man vajag sauli, lai es varētu justies labi. Ja ļoti saņemtos, tad varētu justies labi arī tāpat, bet saule… Laiska, skaista svētdiena… SunDay! Man ne īpaši patīk, ka latviešu valodā svētdiena tiek saukta par svētdienu. Kādēļ lai viena diena būtu svētāka par pārējām.

Nākamnedēļ akadēmijā būs studentu pašpārvaldes vēlēšanas. Pieteicos. Ir nedaudz savādi, ka pēc nolikuma ir tā, ka tikai es un Agnese vispār oficiāli varam kļūt par pašpārvaldes vadītājām. Agnese to dara šobrīd un ne īpaši grib palikt šajā postenī. Ir grūti to darīt ilgāk par gadu, jo neglābjami cieš mācības. Darbs, kur arī maksā kādas naudiņas, arī nenāk par ļaunu. Labprāt turpinātu būt tāds kā pašpārvaldes it cilvēks, kurš arī darbojas dažādās padomēs, tajā skaitā akadēmijas Senātā. Pavisam iet prom no visām šīm aktivitātēm negribas, jo man ļoti patīk, ka esmu tik ļoti iekšā un zinu, kas notiek. Pazīstu jau lielu daļu no svarīgākajiem un interesantākajiem pasniedzējiem.

Man ir visjaukākais kaķītis pasaulē. Vismaz vispatīkamākais pieskārienam noteikti. Tagad guļ melnais spalvu kamolītis man pie kājām.

Vakar uzvārīju laša zupu. Es zupas kaut kā vāru ārkārtīgi reti. Šī man garšo jo īpaši labi. Buljons no neliela laša gabaliņa sanāk tik gards, ka ēdot no laimes nezinu kur likties. G arī garšoja. Laikam vajadzētu kādu zupu uzvārīt biežāk. Skatās jau labs ēdiens. Nezinu gan pēc kādiem kritērijiem, bet latvieša apziņā kaut kāda tāda doma ir.

Šajā semestrī ir divi burvīgi priekšmeti pie fantastiskas pasniedzējas. Tie ir Starpkultūru komunikācijas stratēģijas un Interkulturālās komunikācijas teorijas un pētniecības metodes. Uzzinu daudz par to, kāds ir dažādu tautu software. Pie viena kāds tas ir tipiskam latvietim un kā labāk saprasties ar citiem – gan savējiem, gan svešiem un kas tas tāds Svešums vispār ir.

Šodien rakstās par visu un neko. Galvenais, ka vēl joprojām man patīk rakstīt. Sajūta ir tik laba, ka pat aizmirstas, ka zem datora ir lielais Uliss, ko man vajadzēja šajās minūtēs turpināt lasīt. Varbūt sevi nemocīšu. Jāuztaisa kas garšīgs un varbūt jānoskatās ar G kāda filma.

 

 

Written on October 6th, 2013 , Education, Life Tags: , , ,

Es reizēm brīnos par savu ķermeni. Interesanta parādība ir galvas sāpes.

1. Kafijas lomkas. Tā kā kafiju dzeru katru dienu, tad man ir neliela atkarība no kofeīna. Ja līdz kādiem diviem dienā neesmu tikusi pat pie viena malka kafijas, tad sākas. Ja kafiju dzer katru otro dienu, tad šīs sāpes nerodas.

2. Izsalkuma sāpes. Kad biju mazāka man diezgan bieži sanāca, ka mājās no skolas braucu izsalkusi. Izsalkuma sajūta man ļoti nepatika, jo gribējās vemt un mutē visu laiku bija dīvainas siekalas. Ar laiku man izdevās pārvērst izsalkumu par galvas sāpēm, kuras man ir daudz vieglāk paciest. Dažreiz pat ar meditācijas palīdzību man izdevās tās pavisam neitralizēt.

3. Pohas. Šīs mani piemeklē ļoti reti, jo alkoholu pārāk bieži nelietoju, kā arī cenšos paralēli dzert pietiekami daudz ūdens, lai nebūtu sliktās pašsajūtas.

4. Svešvalodu sāpes. Agrāk, kad skatījos filmas krievu valodā, man sāpēja viens konkrēts rajons smadzenēs (kaut kur pa vidu labajā pusē). Vistrakāk, ja filmā var dzirdēt arī angļu valodu, kas skan fonā. No krievu valodas man sāpes ir pārgājušas. Tajā dienā, kad tās pazuda man bija liels pārsteigums par to, cik daudz no izlasītā/dzirdētā teksta es saprotu. Tagad šīs sāpes ir atgriezušās, bet izpaužas saskarē ar turku valodu. Īpaši intensīvi, kad kaļu galvā jaunus vārdiņus. Sāpošais apvidus ir nedaudz plašāks par to, kas bija krievu valodas laikā.

5. Pārgulēšanās sāpes. Tās ir vienmēr, kad esmu gulējusi par ilgu. Par ilgu sākas no kādām 8,5h. Palīdz, ja iedzeru nedaudz kafiju. Šī ārstēšanās ar kafiju reiz vienā vasarā mani noveda pie kafijas atkarības.

6. Pārdomu sāpes. Reizēm ir tādas dienas kā šī, kad viss liekas dīvains un nepareizs + man nav ne jausmas, ko es gribu un ko man vajadzētu darīt. Viss ir lielā putrā un ir sajūta, ka jādara kaut kas daudz citādāks nekā līdz šim.

7. Random sāpes.

Written on May 29th, 2012 , Life Tags: ,

Šobrīd atkal mēģinu nokrāsot matus sarkanus. Krāsa daudz dārgāka un krutākas firmas par iepriekšējo, tāpēc ceru, ka rezultāts arī būs labāks.

Vakar biju jaukā pasākumā, kas saucas G māsas dzimšanas diena. Biju tur arī kā palīgs uzkodu sagatavošanas jautājumā par ko beigās dabūju burvīgu pannu, kas saimniecei vairs nav  derīga sakarā ar to, ka nedraudzējas ar indukcijas plīti. G ģimene ir murrvīga. Nākamais pasākums būs G brāļa dzimšanas diena, kas būs pidžamu ballītes formātā. Laikam jāiegādājas būs šāds apģērba gabals.

Šodien saņēmu no mammas savādu sms, proti, vai es neesot slima. Iemesls šādam secinājumam esot tāds, ka, spriežot pēc mana konta, es vairākas dienas neko neesmu iegādājusies. Mīlīgi, ka mamma uztraucas, bet līst svešā kontā nav smuki.

Pagājušajā nedēļā jutos ļoti savādi – depresīvs garastāvoklis mijās ar vieglu iemīlēšanās sajūtu. Novembra vidus man parasti dīvains.

Vispār ir sajūta, ka gribas kārtīgi pierīties un doties ziemas miegā. Aukstums un tumsa mani šogad ne pavisam nevilina.

Written on November 14th, 2011 , Events, People Tags: , , , , , , ,

Putekļi noslaucīti, riepas piepumpētas, laiciņš ārā labs. Varētu atklāt beidzot velosezonu, citādāk jūtos kā nedaudz aizsēdējusies sēne. Ritenis gan nav tik labi aprīkots, kā reiz bija, jo stāvēšanas laikā tas ir palicis gan bez dubļusargiem, gan bez velodatoriņa, bet gan jau ka šīs lietas drīzumā tiks sagādātas. Vecmīlgrāvī vēl diezgan daudz ko pētīt, apskatīt, aptaustīt, sasmaržot, lai rastos sajūta, ka šis patiešām ir mans rajons. Varētu arī sākt beidzot geocashot. Visa nepieciešamā programmatūra telefonā ir.

Svētdien lidošu uz Turciju. Nav vairs tāda satraukuma kā pirms došanās uz Īriju, jo tagad vismaz zinu, ka lidot man patīk. Pašā Turcijā būs interesantāk tādā ziņā, ka tur ar jebkuru cilvēku nav iespējams uzsākt sarunu angliski. Mamma gan teica, ka turku angļu valodaesot diezgan saprotama un pietiekami daudz cilvēku to ir mācījušies. Nu vismaz Stambulā, uz kuru mēs dosimies.

Written on April 28th, 2011 , Life Tags: , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē