Man pietrūkst rakstīšanas. Domu un dzīves kārtošana. Nav gan sajūtas, ka būtu kāda kārtība. Ir atsākušās lekcijas. Bija doma pamatīgi mainīt to, ko es mācos, bet tomēr nevaru atļauties šādas pārmaiņās blakus efektu – izkrišanu no budžeta grupas. Līdz ar to man ir tikai nedaudz samazināts turku priekšmetu daudzums un palielināts citu programmu kursu īpatsvars. Vakar bija jauka pirmā lekcija ievadā žurnālistikā. Ankarā man iepatikās šī lieta un domāju, ja vajag iegūt nedaudz vairāk iemaņu un zināšanu. Pasniedzējs izrādās ir delfi.lv galvenais redaktors. Vēl gan neesmu izlēmusi vai piektdienu rītos kopā ar pirmā kursa dramaturgiem kopā mācīties valodas kultūru. Tā vispār jutos jau nedaudz nogurusi no akadēmijas vēl pirms lekcijas sākās. Palīdzu organizēt pirmajiem kursiem Leģendu nakts pagarināto versiju – Leģendāro nedēļu. Mani baida tas, ko sev esmu ieplānojusi piektdienai – iesvētību rituāla vadīšanu. Teorētiski varu uzrakstīt tikai scenāriju un ļaut vadīt kādam citam. Pašai bail, bet laikam tomēr jāpārkāpj sev pāri un tas jāizdara. Pirmdienas pasākums izdevās pa 65%. Veiksmes procentus atņēma lietus, kas neļāva omulīgi sēdēt akadēmijas dārzā pie ugunskura, mūziķe, kura neieradās un tas, ka plānošanas darbi norisinājās nedaudz par vēlu. Idejas un sākums jau bija laicīgi, bet tā visa īstenošana ķeras. Reizēm gribas par sevi domāt kā par labu ideju ģeneratoru, bet tādi jau ir daudzi. Cilvēki ik dienas izdomā ļoti daudz skaistu un lielisku lietu, bet pietrūkst kaut kā, lai to visu īstenotu. Ir vismaz jāpieraksta, lai šīs jaukās idejas neaiziet uzreiz nebūtībā.

Datoratkarības… man bija ļoti nejauka 9gag.com, kur ikdienas parādās ļoti daudz interesantu un potenciāli smieklīgu bildīšu. Palūdzu G, lai to man nobloķē, jo tā laiks pārāk ātri tika noārdīts. Tagad man ir nedaudz produktīvāka līdzīga tipa atkarība – pinterest.com. Daudz skaistu un iedvesmojošu attēlu. Tā kā man patīk radīt kaut ko no sirds un ar savām rokām, tad ir labi, jā.

Nu jau pirms divām nedēļām nogriezu matus. Tagad ir tādi līdz plecam. Vēl joprojām vēlos būt ar rudiem matiem. Lai to panāktu ir jātiek vaļā no tiem matiem, kas ir krāsoti melni. Balināt negribas, tāpēc pamazām griežu nost. Domāju, ka tagad vajadzētu tiem daudz ātrāk izžūt, bet nekā. Lai arī garums ir samazinājies, biezums ir palicis savā iepriekšējā stāvoklī.

Man patīkami uzbrūk visādas idejas, ko dāvināt sev mīļajiem uz dažādiem svētkiem. Vēl tik laiku un materiālus, lai to visu izdotos radīt, kā arī normāli pavadīt savu laiku mācoties. Šāda apņemšanās parasti ir katra semestra sākuma – mācīties daudz cītīgāk un dabūt labas atzīmes. Grūti gan ir dabūt tika labas, lai varētu pretendēt uz ikmēneša stipendiju, kas ir taustāmākais labums no šī visa. Vēl jau arī zināšanas, bet mācīšanās priekš atzīmēm un mācīšanās priekš reālām zināšanām mēdz nebūt vienāda.

Zinu, ka mans ieraksts ir pilns haosa, bet tas tapa tādēļ, lai iekustinātu pirkstus un atminētos, kā vispār šādas lietas top. Turpmāk solu biežākus un kārtīgākus rakstus.

Un jā, man patīk šī dzīve.

 

 

Written on September 4th, 2013 , Life Tags: , , , , , , ,

Gaiss smaržo pēc pilnmēness, kas nozīmē, ka man asinīs palielinās vēlme kaut ko rakstīt, tāpēc pa ilgiem laikiem to atkal daru.

Šī nedēļa man pagaidām iet diezgan spožā Turcijas karoga krāsā. Pieteicos par badiju/mentoru šī gada Erasmus studentam no Turcijas. Pirmdien kopā ar vienu jauku kursa biedreni sagaidījām savus cilvēkus lidostā. Tā kā viena kursa biedrene, kas arī bija tikusi pie turka, nevarēja ierasties, jo atradās Nīderlandē, es dabūju komplektā divus. Ideālā gadījumā man būtu viņi jāaizved uz viņu apmešanās vietu, kas būtu studentu dienesta viesnīca vai kāds dzīvoklis, ko viņiem vajadzēja laicīgi sameklēt. Tas netika izdarīts, tāpēc paņēmu viņus uz sava (G) dīvāna ar domu, ka nākamajā dienā gan jau atradīšu kādu dzīvokli vai istabu, ko meklēju jau kādu nedēļu. Pamazām soli pa solim, vārdu pa vārdam izdevās viņus dabūt uz visām vajadzīgajām iestādēm. Saziņa ir diezgan sarežģīta, jo viņu angļu valodas zināšanas ir tikai nedaudz labākas par manām turku. Nav ne jausmas, kā viņiem izdosies sekmīgi nokārtot visus studiju kursus, kā arī kā viņus vispār palaida šādā atrakcijā, zinot viņu spēju sazināties. Šodien pateicoties tēvam mēs tikām pie istabas. Vispār ir grūti atrast istabu normālā stāvoklī, par sakarīgu cenu studentiem uz pieciem mēnešiem. Parasti visi vēlas slēgt līgumu uz gadu. No istabas vēl pilnīgi nebija izvācies iepriekšējais īrnieks (parādnieks, kuru sen jau mēģina izmest), bet kopīgiem spēkiem mēs iznesām visu drazu, kas tur bija savākta, izmazgājām, pārkārtojām un radījām patīkamu istabiņu. Rīt jānoslēdz līgums un jācer, ka viss būs jauki un burvīgi.

Vēl šajā nedēļā bija jauka akadēmijas studentu pašpārvaldes sēde. Žēl, ka tā nevarēja būt ilgāka, bet turku lietas patērēja daudz mana laika un uzmanības. 1. septembrī notiks Zirgu pasta (LKA filiāles) (jaun)atklāšana. Es piedalīšos kā gids. Izklausās, ka būs burvīgs pasākums un žēl, ka man tur nav paredzētas lekcijas. 3. septembrī būs Leģendu nakts, kas ir pasākums priekš pirmkursniekiem ar rajona, pašpārvales un savu kursa biedru iepazīšanu. Un pēc pār dienām 8. septembrī integrētas baltajās naktīs būs pirmo kursu iesvētības. Straujš sākums – cerams, ka arī mācību ziņā viss būs lieliski un pietiks enerģijas un iedvesmas visam.

Šodien LKA notika ikgadējais pasākums Leģendu nakts. Pamatā tas ir pirmkursnieku savstarpējās, akadēmijas un apkārtnes iepazīšanas pasākums. No sākuma bija svinīgas uzrunas zālē no dažādu valstu pārstāvniecībām. Vislabākā no visām uzrunām, manuprāt, bija no Turcijas vēstnieces, kas mūs nosauca par viņas ģimeni. Mēs tiksim apgādāti ar stipendijām, prakses, mācību iespējām, grāmatām un vispār padomu. Viņas angļu valoda arī bija apburoša. Latviešu meitene, kas strādā britu padomē, runāja ar latviešu akcentu un tālu atpalika no turku dāmas. Tad bija nedaudz garlaicīga oficiālā informācija par akadēmiju un mācību norisi. Tad vajadzēja doties uz vienu telpu visiem sapazīties un uzklausīt vēl kādu uzrunu. Iepazināmies, bet uzrunu nesagaidījām. Cilvēkiem rūca puncīši, tāpēc devāmies medīt ēdienu. Tad došanās uz parku, kur bija dažādas iepazīšanās spēles, ko mēs visas paveicām pirmie. Viens no iemesliem noteikti bija tāds, ka mēs esam vismazākais kurss no visiem – tikai 13 cilvēki. Toties mums ir viens puisis. Kopā kā pirmkursniekus manīju tik divus vīriešu dzimtas pārstāvjus. Tādi noteikti ir vēl, bet aktieriem bija jādodas uz nodarbību un horeogrāfi ir Krimā. Pēc spēlēm neliela kopīga bildēšanās un tad gājiens uz teātri Skatuve. Uzzinājām, cik būšana kultūras darbiniekam ir grūta un ka ir nepieciešams dežurants, kas tur varētu tikt pie kādām nelielām kabatas naudiņām. Pēc teātra mūs sadalīja grupiņās un devāmies pasniedzēju vadībā ekskursijā pa Maskavas forštati. Uzzinājām par kontingentu, bīstamākajām un izdevīgākajām vietām, vēsturi, arhitektūru un vispār dažādus sīkumiņus par šo tik interesanto  mikrorajonu. Noteikti pilnīgākai apskatei būtu nepieciešamas vairākas stundas. Pēc ekskursijas mēs tikām nogādāti akadēmijas ābeļdārzā, kur studentu pašpārvaldes vadītājs iesāka leģendu stāstīšanu. Tēja un cepumiņi, ābeles, ugunskurs, šampanieša korķa izšaušanās skaņa. Tiek pieteikts kāds mūziķis, kas nospēlē vienu dziesmu, iesāk otru un tad es dodos mājās. Bija piesolītas interesantas leģendas no pasniedzējiem, bet negribējās braukt mājās ar pēdējo transportu. Viena no dīvainākajām dienas lietām iespējams bija tā, ka mani ievēlēja par kursa vecāko.

Written on September 5th, 2011 , Education, Events, People Tags: , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē