Uz kādu laiku man izmēģināšanai ir bezvadu pele un klaviatūra. Pēdējo izdomāju izmēģināt pa ilgiem laikiem radot kādu bloga ierakstu. Ir svētdienas vakars un man nav interneta. Nezinu nemaz, kad es šo nopublicēšu un vai vispār. Kad biju mazāka diezgan bieži digitāli sadrukāju vairākas lapas teksta, ko pēc tam vienkārši izdzēsu. Jaunā klaviatūra nav gluži tāda, pie kādām esmu pieradusi un kādas man patīk. Šai ir samērā maigas, bet diezgan dziļi spiežamas pogas. Man daudz labāk tīk, kad varu rakstīt ar viegliem pirkstu skārieniem pa tastatūru.

Varu nedaudz pasūdzēties par to, ka ir karsti, bet no tā nav nekādas jēgas. Staigāju pa dzīvokli savā jaunajā peldkostīmā. Tā kā parasti braucu uz nūdistu pludmali, līdz šim nebija sanācis iegādāties jaunu. Iepriekšējais ir samērā rozā un vismaz piecus gadus vecs. Šodien satikos ar Stīnu. Saldējuma kafejnīca LEDUSPUĶE ir lieliska satikšanās vieta šajā svelmē. Sākotnēji plānots bija tikties Skrīveru mājas saldējuma mītnē, kas atrodas Alberta ielā, bet šī jaukā iestāde svētdienās nestrādā (vai arī strādā kādā saviesīgā pasākumā). Pēc tam sanāca neliela iepirkšanās. Iegādājos vienu kontaktlēcu tās vietā, ko vakar jūŗā nirstot pazaudēju. Zinu, ka nirt ar kontaktlēcām nevajag, vai jādara tas ar aizvērtām acīm. Pēdējo es vienkārši nespēju, jo man tik ļoti patīk nirt gar dzelmes viļņotajām smiltiņām, vērot tās un pieskarties ar pirkstu galiem.

Vasara šogad ir kāda ir, un vakar bija tik trešā reize, kad es vispār aizbraucu līdz jūrai. Ādas krāsa ir neierasti brūna priekš manis, bet, salīdzinot ar lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu, esmu vēl joprojām bāla.

Kas gan labs ir noticis, kamēr neko neesmu rakstījusi šeit, lai arī ik pa laikam uznāca tāda vēlme?

Nesenākais notikums bija tāds, ka padzīvojos divas dienas Infektoloģijas centrā. Nekas šausmīgs ar mani nav noticis un nedz ar encefalītu, nedz Laima slimību neslimoju. Aizbraucu, jo likās, ka man varētu būt meningīts. Divas nedēļas pirms tam man bija piesūkusies ērce un pa vidam divas dienas bija ļoti slikta pašsajūta. Pirms došanās uz slimnīcu man kādas četras piecas dienas arvien vairāk un vairāk sāka sāpēt galva. Pēc visiem izmeklējumiem izrādās pie vainas ir nevis kāda infekcija, bet problēmas sprandā. Pilna diagnoze ir mugurkaula kakla daļas spondiloze ar cefalģiju. Būs jādodas draudzēties ar kādu fizioterapeitu un jāvingro. Pirms tam gan man jāatrod kāda ģimenes ārste, ar ko spēju saprasties. Tā kā man nebija paaugstinātas temperatūras, ar savām sūdzībām man vajadzēja doties pie šādas ārstes, nevis braukt uz slimnīcu. Bet tur vismaz mani kārtīgi pārbaudīja, mēģināja pabarot, vairākas reizes pielika pie sistēmas un vispār tur nebija ne vainas. Māsiņas arī burvīgas.

Divas sliktās veselības dienas, kas bija starp ērci un slimnīcu, notika ar mani foruma KUBS beigās. Tā bija četru dienu nometne viesu mājā Jauncaunes kaut kur Madlienas apkaimē Latvijas pašpārvalžu aktīvākajiem biedriem. Sadraudzība, idejas, projekti. Galvenā šī gada tēma bija komunikācija. Sapazinos ar vairākiem interesantiem cilvēkiem. Gribējās iepazīt vairāk, bet mana komunikācijas čakra nedarbojās tik labi, cik gribētos. Nometnes beigās bija jārealizē kāda akcija dzīvē. Tā tapa  #7Latvijai. Notika visādas izdarības Brīvības pieminekļa apkaimē. Es gan tur nebiju, jo aizbraucu mājās sevi dabūt normālā kondīcijā, lai varētu vismaz piedalīties noslēguma pasākumā. Varētu es par šo rakstīt vēl daudz vairāk, bet ir jau pagājis pārāk ilgs laiks, lai tas sanāktu tā, kā es to gribētu, tāpēc šoreiz nerakstīšu.

Bet kur es dabūju ērci? Tas notika fantastiskā pasākumā  – Līgas un Koka kāzās. Piedalījos tur kā organizators. Pirmajā dienā, kad atbraucām tikai daži, sanāca diezgan pamatīgi brist caur pļāvām, birztalu, laukiem. Tur arī tiku pie sava astoņkājainā zvēriņa. Laiks bija burvīgs, vieta fantastiska. www.spekozols.lv. Pašā kāzu ceremonijā darbojos kā galvenā dziedātāja, kas man nebūtu izdevies, ja nebūtu bijuši nelieli papildspēki, jo iepriekšējā dienā sanāca nobļaut balsi pļavās, kā arī es vienkārši neesmu nekāds solists – pārāk daudz uztraucos. Svarīgākajā brīdī, kas bija roku sasiešana, spēlēju visu priekšā blokflautu. Kļūdīties sanāca tikai ar ritmu, bet vismaz notis visas bija pareizās. Kāzas vispār bija patīkami netradicionālas – vikāņu stilā ar daudz tautas dziesmām, dabu kā svētnīcu un vienkārši jauku kopābūšanu. Pēc tam gan jutos ļoti nogurusi un bija jauki atlūzt mājās.

Visu nākamo nedēļu es pavadīšu vasaras mājā www.korki.lv. Tur notiks ezotēriskas nometne. Pamatā tā man būs mierīga atpūta pie jūras, mežā, pirtī gan vienai, gan ar jaukiem cilvēkiem. Katram, kas piedalās būs arī jānovada nodarbība par kādu tēmu. Būs arī pirts diena, kā arī diena, kurā mēs ar vārdiem nesarunāsimies. Šonakt braukušu ar AM uz nakts tirgu iepirkt ēdienus šim pasākumam. Nezinu šobrīd cik un kādu tehniku man ņemt līdzi. Noteikti jāņem fotoaparāts, bet tad gribas arī datoru, kur salikt bildes un lādēšanas ierīces.

Man apnika rakstīt. Žēl, ka internets vēl nav parādījies. Solīja, ka stundas laikā būšot. Pirms nepilnas stundas…

UPD: Ir 23:17 – interneta vēl joprojām nav. Būtu labi, ja tāds parādītos vismaz no rīta, lai varu apskatīties laika ziņas un izdomāt, kādas drēbes ņemt līdzi uz nometni. Spriežot pēc mana saraksta, atkal būs jākrāmējas čemodānā, nevis mugursomā. Labi, ka tikšu uz turieni vesta ar mašīnu, nevis būs jākratās ar autobusu.

UPD: ir 6:09 Tikko biju ar AM uz nakts tirgu. Ja ir mašīna, tad tiešām ir vērts aizbraukt un sapirkties visādus labumus. Šobrīd ēdu tomātu salātiņus. Pēc tam būs jānosnaužas, jāpabeidz krāmēties un tad būs atkal jābrauc uz tirgu. Šoreiz gan uz parasto iepirkt galvenokārt piena produktus. Taisīšu nometnē gan jaunos kāpostiņus ar sviestu, gan sviesta pupiņas, gan popļuku. Ja paveiksies, uz vietas varēs tikt pie sēnēm, lai taptu sēņu mērce. Jūtu, ka būs tiešām jauka nedēļa.

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē