Jau pāris gadus nevienā korī nedziedu, bet reiz bija tāds koris “Norise”. Vairākas reizes ir bijusi doma, ka vajadzētu aiziet ciemos uz kādu koncertu. Galu galā gan daļa dziesmu, gan daļa cilvēku ir sirdij tuvi. Uz nevienu Latvijas koncertu aiziet tomēr nebija sanācis, bet esot šeit, Kauņā, sajūta, ka jāatbalsta savējos, kļūst daudz spēcīgāka. Tā jau parasti savas lietas sanāk visspēcīgāk izjust svešumā. Lietuva gan relatīvi tuva, bet tomēr.

Koru sakrālās mūzikas festivāls “Kaunas musica religiosa”. Pirmā diena Vitauta dižā universitātes lielajā aulā. Ēka atrodas blakus teoloģijas fakultātei. Šajā galā vēl nebija līdz šim būts. Kopumā kārtējais koru pasākums pašiem koristiem. Skatītāji bija ap 12. Nosēdos pašā priekšā, jo bija plāns pafotografēt un kādu dziesmu ierakstīt. Skaņa gan noteikti bija labāka zāles vidū, kur arī sēdēja žūrija.

Skolēnu kori bija trīs, pieaugušie 4 + divi kori piedalījās klasē Contempory music, kur viens koris bija no bērniem, otrs vietējais jauktais.

Pirmie uzstājās Kauņas ģimnāzijas koris Vyturio. Mīlīgi bērni – gan puiši, gan meitenes. Par puišiem patīkams pārsteigums, jo varēja just, ka viņi tur ir, un viņiem jau ir īstu vīru balsis. Kvalitatīvi visskumīgākais koris, bet tāpat jauki, ka uzstājās. Vienīgie, kuriem nebija īpašo kora formu. Meitenēm lielākoties arī nebija kurpītes, bet lielākoties zābaciņi. Jauki bija, ka tika nodziedāts viens Ešenvalda gabals. Vienīgie arī lasīja visas dziesmas no notīm.

Otrais bija gandrīz meiteņu koris no Baltkrievijas Lira. Gandrīz meiteņu, jo bija divi puikas, kas kautrīgi stāvēja maliņā un vienā dziesmā pat nepiedalījās. Šo uzstāšanos ļoti izbaudīju. Perfekti nostrādāts un gandrīz visas dziesmas arī bija ar atbilstošām kustībām. Diemžēl man nav pieejams saraksts ar atskaņotajiem skaņdarbiem, bet brīžiem bija vienalga. Viņu izpildījums tiešām rāva kosmosā kā, manuprāt, reliģiskai mūzikai arī vajadzētu darīt. Cepuri nost meiteņu priekšā. Divas gan bija kormeistares vai ielikteņi, bet parējās arī labi turēja līdzi.

Neliela pauze un tad uznāca krāsainās meitenes no Polijas. Pēc programmiņas viņu nosaukumu nespēju izpīpēt. Laikam vienkārši kādas skolas koris. Katrai bija līdz zemei gari svārki, kas katri bija savā krāsā. Smaidīgas un izskatījās, ka daļa tiešām izbaudīja šo pasākumu. Visām arī smuki sapītas bizītes. Bija labi, bet nekas īpašs. Mīlīgi bija pēdējā dziesma, uz kuru viņas sastājās apkārt visai zālei un dziedāja kanonā.

Tālāk tiek pieteikts sieviešu koris Jūrmala, bet pa durvīm parādās kora Norise diriģentes galva. Visi smuki uznāk. Dažiem jaukas pārsteiguma sejas, ieraugot mani pirmajā rindā. Senos laikos, gatavojoties kādam citam reliģiskās mūzikas koru konkursam, pāris dziesmas ar šo kori sanāca samēģināt, tāpēc liels prieks bija dzirdēt Sisaka Laudate Dominum. Ļoti mīļa dziesmiņa. Šķiet, ka sanāk arī labāk kā agrāk, bet galu galā ir pagājuši vairāki gadi, kopš šo dziesmu sāka mācīties.


Tad jau arī Jūrmalas sieviešu koris. Viena no dziesmām bija tāds amerikānisks gospelis. Ideja jauka, bet tikai diriģente un viena no dziedātājām spēja būt tik dzīvīgi atsperīgas, lai sanāktu tik labi kā dāmām otrā okeāna pusē.

Vietējais jauktais koris Leliumai. Skaistas zili violetas kleitas, uz kurām pasakaini izskatījās medaljoni, kas daļai dāmu bija. Šis vairs nav jauniešu, bet kārtīgu cilvēku gados koris. Fifīgs diriģents. Daudzi izskatījās, ka tiešām izbauda procesu. Kopumā atstāja labu iespaidu.

Pēc programmiņas nākamajiem vajadzēja būt vietējiem Lituanica, bet uznāca atkal krāsaino svārku polietes. Smuki, bet nedaudz jau garlaicīgi. Nezinu vai griezīgās skaņas bija tīšas vai netīšas, bet vismaz pamodināja.

Tad nu beigās arī jauktais koris Lituanica. Iesāka ar man mīļo dziesmu In monte Oliveti. Skaisti. Patika vīru balsis, kas vienas dziesmas beigās radīja tādu paīkamu tēva rūpju sajūtu. Arī noteikti plusiņš reliģiskajai mūzikai. Nobeidza arī ar Laudate Dominum, ko viņi nodziedāja tiešām ātrā tempā. Pat samulsu.

Prieks, ka Norise tika tālāk un rītdien piedalīsies Grand Prix daļā. Uz rītdienas koncertiem gan netikšu, jo jādodas uz citu pilsētu, citiem pasākumiem.

 

Links uz man mīļo dziesmu: Laudate Dominum

Written on February 25th, 2017 , Events, Foto, Kauņa, People Tags: , , , , ,

Lienīte šajā semestrī būs īsts students, kas dzīvos kojās. Šāda pieredze līdz šim man vēl nav bijusi, tāpēc interesanti. Kojas atrodas Kauņā, kur šo semestri pavadīšu kā ERASMUS+ studente.

Šodien pa lielam beigusies mana pirmā diena šeit. Cēlos jau 6:00. Rīts salts. Noķēru un pabaroju Freiju. Pabaroju ar špricīti mutē, jo citādāk neēd. Ļoti slienājās. Paliek sliktāk. Skumji. Vispār ļoti negribējās braukt, bet šodien jau paredzēti visādi pirmās nedēļas vides, universitātes, cilvēku iepazīšanas pasākumi. Ļoti, ļoti grūti atstāt mājās manas divas vismīļākās būtnes.

Kafija, garda maizīte, pēdējā krāmēšanās. Sanāca lielais koferis, fotosoma un vēl kādi četri maisiņi. Labi, ka šoreiz nav jālido un nav nekādu svara un tilpuma ierobežojumu. Sakrāmējamies mašīnā, kas ir nedaudz piesalusi. Braucam uz Ķekavu, kur paredzēta pārsēšanās mana tēva busiņā. Skaists saullēkts. Milzīgas mašīnu rindas uz Bauskas šosejas virzienā uz Rīgu. Skaidrs, kāpēc Tēvs man negribēja braukt pakaļ.

Atvadas, pārkrāmēšanās.

Apskatīju tēva jauno māju Iecavā – labi pārdomāta un mājīga. Kafija. Braucam tālāk.

Kebabpietura jocīgā kebabnīcā, kas paslēpusies benzīntanka aizmugurē. Izreklamēja man kā visgardākos kebabus Eiropā. Var piekrist, ka bija tiešām garšīgi. Tirgojās pats saimnieks, kuram ļoti patīk parunāties. Pēc skata kaut kas no tuvās Āzijas. Protot 10 valodas. Ar mums sarunājās krieviski un turciski. Ir vērts iegriezties.

Kopmītnēs ieradāmies jau 12:30. Vienkārša iečekošanās. Uznesām mantas. Palieku šeit viena. Istabiņā laikam līdz mēneša beigām būšu viena pati. Otra meitene vismaz arī būs no Latvijas.

Nedaudz iekārtojos, aizgāju uz vietējo lielveikalu, kas ir pavisam netālu. Domāju, kādēļ gan iepirkos Drogās Latvijā, kad šeit tādas arī. Uz precēm šiltītītes arī latviski. Turpat ari lielā Maxima. Nopirku augļus, mazu, lētu tējkannu, pakaramos, tualetes papīru un vēl pāris ikdienā noderīgus sīkumus. Ātri atpakaļ un tad jau pulcēšnās uz ekskursiju pa pilsētu. Gids laikam skaitījās īsts, bet tādas sajūtas nebija. Ne pārāk laba angļu valoda un ne pārāk interesants stāstījums. Bet pa pilsētu vismaz izvazāja. Es vairāk aizrāvos ar iepazīšanos ar cilvēkiem un beigās īpaši nepievērsu. Pagaidām labākais kontakts ar jauku kanādieti vārdā Džūlija.

Aizveda mūs beigās uz vienu lietuviešu cepelīnu restorānu. Izrādās, ka pirms tam uz šo pasākumu bija jāpiereģistrējas un jāsamaksā. Beigās viss tika nokārtots un varējām pa 5eur palikt. Viena no atrakcijām bija, ka varēja pieteikties uz filmēšanu – pirmie iespaidi, ēdot cepelīnu. Man bija jauks pārsteigums, ka garšoja tā kā mammas kartupeļu klimpu zupa. Bija reiz tāds gardums. Beigās gan vēders neapmierināts, jo tie vārīti pienā, kura laktoze vairs nav mana draudzene. Klāt dzerams mājās gatavots kvasiņš un ķiploku grauzdiņi. Sasēdāmies tāds interesants galdiņš – katrs no savas pasaules malas – Latvijas, Somijas, Japānas, Kanādas, Turcijas un Nigērijas.

Starp cepelīniem saņēmu zvanu no mājām, kur kaķītis tika vests pie diviem dažādiem dakteriem. Paliek arvien dzeltenāks un vispār slimāks. Aknas laikam vispār vairs nedarbojoties. Piektdien uztaisīs vēlreiz analīzes. Ja sliktāk, tad vairs neko. Varbūt nedēļas nogalē būs jāatbrauc pēdējoreiz atvadīties. Ceru gan, ka būs labāk, bet īsti ticības nav. Viņa tiešām izskatās arvien briesmīgāk un uzvedas neadekvāti. Cītīgi arī meklē vistumšākos stūrus, kur nolīst.

Šobrīd kojās internets ir noplīsis, tāpēc publicēju izmantojot mobilo. Patīkami, ka man nav nekas papildus jāmaksā un esošais tarifs šeit darbojas tieši tāpat kā Latvijā.

 

Written on January 25th, 2017 , Education, Kauņa Tags: , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē