Vēl nedaudz par būšanu Ziemeļīrijā. Ja neuzrakstīšu šodien, tad rītdien jau būšana atpakaļ būs manī tā iespiedusies, ka vairs nebūs iedvesmas rakstīt par turieni.

Bijām uz kazino. Tā laikam nebija pati pirmā reize manā mūžā. Ir atmiņa, ka mani maziņu reiz tēvs ieveda tādā iestādē Majoros. Es iespējams laimēju arī divus latus, bet varbūt arī nē. Šoreiz gājām tādēļ, ka iepirkumu centrā bijām tikuši pie voucheriem, kurus katrs varēja apmainīts pret 10 mārciņām. Vienkārši mūs uz vietas pierakstīja žurnālā, darbiniece paņēma 2x 10 mārciņas un varējām izvēlēties, kurā automātā gribam. Drīkstējām arī uzreiz bliezt pa pogu un izņemt visu naudu laukā un iet mājās. Bet, ja jau reiz esam ienākuši, tad jāizmēģina, kā tas darbojas. Rezultātā es laimēju 7 mārciņas, G zaudēja 10. Tā kā ienākot mums nebija nekā no šīs naudas, nav ne vainas.

Bija doma aiziet uz kino. Nedaudz muļķīga doma, jo to var mierīgi darīt arī Latvijā, bet tur bija pieejams kas īpašs – Frozen sing along. Beigās gan neaizgājām, jo nelikās īsti vērts pie diezgan tukšas zāles.

Tā kā izdevās tikt pie normāla interneta telefonā, nedaudz paspēlēju arī Ingress. Virtuāli iepazinos ar diviem savas komandas spēlētājiem, no kuriem viens tur strādā, otrs dzīvo. Abi divi vīri ap 40. Spiežot pēc nika un aktivitātes, tur ir arī viena pretinieku komandas meitene. Tā kā tikai priekš šīs spēles es pavadīju tikai kādas divas stundas, visu neizstaigāju. Arī telefons sācis niķoties – nedaudz paspēlējot, tas restartējas un rāda tikai kādus 40% baterijas, lai arī pirms tam bijis virs 70%. Tad pēc vēl kādas minūtes restartējas un rāda tik kādus procentus piecus. Aizbraucot atstāju spēlētājiem 200 L8 rezonatorus, jo viņiem mazpilsētā ir tādu trūkums.

Ar laika apstākļiem mums kopumā ļoti paveicās. 1. janvārī bija vētra, bet pārējā laikā vidēji auksts, bet saulains laiks. Braucot prom bija īpaši skaista tumšu lietus mākoņu un saules kombinācija.

Aizbraukšanas rītā satikām dāmu, kura arī dzīvo tajā mājā, bet uz svētkiem bija aizbraukusi pie radiem uz Latviju. Atvedusi ļoti daudz gaļiņas un desu, kas taisīta no kaut kāda medījuma. Vienu luņķi iedeva arī mums. Izmeta desa līkumu no Tukuma līdz Rīgai caur Ziemeļīriju. Garda. Bija. Vēl arī mēs katrs tikām pie 30 mārciņām un uzdevuma sev nomedīt sev dāvanas. Es tiku pie jaunām, kaistām samērā klasiskām melnām papēžkurpēm, G nopirka zābakus. Manām papēdis gan ir nedaudz smailāks kā ierasts, bet izskatās lieliski.

Mājās jālido no Dublinas. Uz turieni ar autobusu. Domājām, ka 3 stundas lidostā ir nedaudz par daudz, tādēļ izvēlējāmies tādu busu, kas mums dotu divas stundas. Autobuss kādas 5 min kavējās, bet tas jau nekas. Iekāpjam. Nebrauc. Pēc 30min pārsēžamies citā autobusā un braucam. Ar nelielu stresiņu, bet paspējām. Dublinas lidosta ir liela, bet labi izgājām visur un nebija ilgi jāgaida rindās. No rīta saņēmu sms no mammas, lai nebrīnoties, ja mēs netīšām nolaižamies Kauņā, nevis Rīgā. Vētra tak. Lidojums beigās pat bija par 30min īsāks kā plānots. Nolaižoties bik pakratīja, bet nekā tāda īpaša. Nolaidāmies Rīgā. Mūs jauki sagaidīja.

Freija bija tāda nedaudz savāda. No sākuma kādu laiku nerādījās. Tad vārgi noņaudējās. Vēlāk vēl vairākas reizes ņaudēja ļoti vārgā tonī. Tā vispār ļoti daudz murrā un mīļojas.

 

Written on January 3rd, 2015 , travel Tags: , , , ,

Jau vairākas reizes esmu minējusi, ka vēlos uzrakstīt rakstu par šo spēli, nu tad beidzot to daru. Ikdienā es parasti spēles spēlēju ļoti reti, jo tā ir lieta, ar ko pārāk aizraujos un nespēju beigt. Pat tad, ja tā ir pavisam muļķīga un bezjēdzīga spēle kā cookie clicker vai kaut kas no facebook spēlītēm. Ingress es izvēlējos apzināti, jo mani ļoti pievilināja doma, ka ir spēle, kas jāspēlē, pārvietojoties apkārt, nevis slinki sēžot pie datora.

Ingress tiek spēlēts uz android ierīcēm – telefoniem un planšetēm. Telefons pārvēršas par tādu kā skeneri, ar kuru var ieraudzīt apkārtnē portālus, caur kuriem mūsu pasaulē ienāk īpaša enerģija. Šī enerģija ir saistīta ar kādu citplanētiešu rasi. Visa cilvēce sadalās divās komandās – zilajā komandā, kas ir tāda kā pretestības (resistance) kustība, kas domā, ka cilvēci plāno pakļaut, kā arī zaļajā komandā jeb apgaismotajos (enlightened), kas uzskata, ka cilvēci mēģina apgaismot. Uzsākot spēli, ir jāizvēlas, kurai frakcijai piebiedrosies un to mainīt īsti nevar. Latvijā ir sanācis tā, ka zilajā komandā ir vairāk krievvalodīgo cilvēku un spēles stils ir daudz agresīvāks. Es pati esmu izvēlējusies zaļo komandu. Zaļā krāsa man vienkārši ir viena no mīļākajām, tāpēc izvēle bija diezgan emocionāla.

Spēles process pamatā ir tāds, ka ikdienā ir jāhako portāli, kas parasti ir baznīcas vai kādas citas interesantas ēkas, skulptūras, interesanti grafiti mākslas darbi vai kā citādi nozīmīgas vai interesantas vietas. Savā ziņā tas atgādina geocaching, bet ar nedaudz citādu piegaršu. Hakojot portālus, no tiem iegūst dažādus priekšmetus, kurus tālāk izmantot spēlē. Portāli ir savā starpā jāsavieno un jāveido trijstūra formas laukus, tādējādi gūstot savai komandai punktus, kā arī pašam attīstoties un iegūstot augstāku līmeni. Maksimālais iegūstamais līmenis ir astotais. Kad tas ir iegūts, tad sākas īstā spēle ar starptautiskām operācijām, intrigām un daudz jauniem draugiem.

Ingress man ir palīdzējis nodzīt puncīti, kas pa ziemu bija nedaudz uzaudzis. Ik dienas sanāk pagara pastaiga un tagad, kad ir siltāks, arī jauki velo braucieni. Nonāku vietās, kur nekad nebūtu domājusi, ka nokļūšu un jau atkal varu priecāties par to, cik Rīga ir skaista. Spēli var spēlēt visā pasaulē un, protams, arī visā Latvijā. Rīgā tik portālu koncentrācija ir vislielākā.

Labi, raksts iet uz beigām, kas nozīmē, ja jāsaliek plusi un mīnusi, kā arī jāiedod links uz pašu spēli :)

-  Var sanākt apsaldēt pirkstiņus, spēlējot pie lieliem mīnusiem

-  Telefona baterija iztukšojas ļooti ātri, bet ir līdzekļi kā ar to tikt galā

-   Tiek iegūta ilūzija par ienaidniekiem, kas ir pretējās komandas spēlētāji. Protams, vienmēr var sadzert kopā alu tēju un būt draugi

-   Ja pārāk aizraujas ar spēli, var ciest attiecības (vienmēr gan dzīvesbiedrs var pievienoties spēlei un tad viss aiziet uz urrā!)

-   Uz darbu/mācību iestādi sāc izvēlēties garāko un ilgāko ceļu, bet tas ar laikam nav nemaz tik slikti


 

+ Var iepazīt Latvijas un pasaules skaistākās vietas bez jebkādiem tūrisma ceļvežiem

+ Katru dienu  kārtīgi pastaigājies

+ Iepazīsties ar daudziem burvīgiem cilvēkiem

+ Uzlabojas atmiņa un spējas orientēties

+ Ļoti uzlabojas acu mērs, kad jānosaka 20m attālums

+ Ir čatiņš, kurā ik dienas vari sazināties ar saviem komandas biedriem, līdz ar to nekad nejutīsies vientuļš vai vientuļa

 

Aicinu spēlēt kopā ar mani Enlightened komandā, kur mans niks ir Waidelinne. Jaunos spēlētājus mēs mīlam, apmācam un palīdzam ātri izaugti lieliem un stipriem :)

 

 

Links uz spēli Google Play: ingress

Šeit arī links, kas palīdzēs vieglāk pievienoties mūsu saziņas kanālam: Ingress.lv

 

 

 

Written on March 24th, 2014 , Gadgets Tags: , ,

Samērā nesen viena cītīga blogu rakstītāja man jautāja, kāpēc es pēdējā laikā neko nerakstu. Laikam tā paša iemesla pēc, kāpēc tik grūti rakstīt arī lielākus darbus – par tiem ir, pirmkārt, jāatceras un, otrkārt, jāiesāk. It kā nav tik grūti, bet tomēr sajūta ir tāda, ka ir.

Šodiena ir interesanta diena. G vārda diena. Bija plāns viņu apsveikt ar G burta formātā izceptu (pirmā stāva konditorejā) kliņģeri. Kliņģeris gan bija izcepts, bet cepēja bija pārklausījusies un izcepusi D formātā, kas īpaši neatšķiras no pavisam vienkārša, apaļa kliņģera. Īpašs ir jebkurā gadījumā, jo ir sāļais. Kliņģeris arī bija par pus kilogramu smagāks, kā biju pasūtījusi. Mierinājums vismaz tāds, ka tiku pie 10% atlaides par visu šo. Un ir garšīgs.

Vēl viena atrakcija bija tāda, ka mamma mani nolaupīja un aizvedas uz t/c Spice. Tur ir Veselības centra 4 vakcinācijas filiāle. Man teorētiski vajadzēja revakcinēties jau pirms kādiem trim gadiem, bet pērnā gada vasarā man antivielas vēl bija. Tad pavadīju mammu pa kurpju veikaliem. Tiku arī pie skaistas zaļi pavasarīgas jaciņas. Es pati gan drēbes par tādu naudu nepērku (ja vien tas nav mētelis vai žakete). Tad kūka un kapučīno un jau esmu atvesta atpakaļ mājās. Beidzot arī apskatīju īpašo Jāņa Rozes grāmatnīcu. Ir tiešām jauka vieta. Grāmatas angliski pat par patīkamām cenām.

Šonedēļ arī atklāju velo sezonu. Pirmdien nobraucu laikam 23km. Pamatā tas bija līdz Pļavniekiem un atpakaļ pa vidam vairākas reizes apbraukājot rajonu, spēlējot spēli Ingress. Par to es plānoju uzcept kādu atsevišķu bloga ierakstu. Ir tik jauki spēlēt spēli, kas liek iet ārā un satikties ar īstiem cilvēkiem. Otrs brauciens bija uz centru un atpakaļ. Beidzot sapratu, kā darbojas Salu tilta tuneļi. Biju tik reiz pirms pāris gadiem braukusi un toreiz tiku pie vadātāja pilnas sajūtas. Izbraucu arī pa Daugavas promenādi pie Spīķeriem. Rīga ir ļoti, ļoti skaista.

Mājās ir ļoti gards alkohols, bet šovakar man to nav lemts garšot. Pareizā diena lai potētos :D

Aktuālā šī brīža krāsa ir zaļa. Jau atkal un laikam arī vēl joprojām. Pavasaris sirdī. Baltums aiz loga rada nelielu mulsuma sajūtu, bet drīz jau būs. Būs zaļas lapiņas un ziedi. Būs viss zaļš, skaists un modies. Jāmazgā logi un jāsvin dzīve. Drīz (20.03) jāsvin jaunais gads. Tam par godu esmu izgatavojusi skaistu, personalizētu plānotāju. Cerēju, ka varēšu to iesiet sietajos vākos un ar spirāli, kā to jau reiz darīju, taisot dāvanu kladīti. Diemžēl tas nav tik vienkārši un neietilpst standarta pakalpojumos. Toreiz taisīja bijusī dzīvokļa biedrene, bet tagad viņa strādā kur citur.

Šī arī bija jauka nedēļa, jo tikpat kā nebija jāiet uz darbu (nedēļu iepriekš gan bija jāiet gandrīz katru dienu). Nav tā, ka man tur nepatiktu, bet ir beigusies sajūsmas stadija. Vēl tik nedaudz vairāk par mēnesi un tas beigsies. Būs noteikti savādi, ka pēkšņi būs daudz brīva laika. Būs tad jāpievēršas vairāk dažādu fifigņu izgatavošanai un pārdošanai. Jaunākā lieta, ko gatavoju ir foto rotas – auskariņi un kuloniņi. Kad atnāks pa pastu materiāli, tad būs arī piespraužami žetoni.

Rītdien dažādas ar akadēmiju saistītas atrakcijas. Vispirms rektora vēlēšanu komisijas sēde. Uzzināšu, kas kandidēs uz šo amatu. Pagaidām zinu tikai vienu, ko mēs, studējošo pašpārvalde, izvirzījām. Pēc tam senāta sēde. Tas man atgādina, ka jāaizpilda valsts amatpersonas ienākumu deklarācija.

+dažas bildītes no ceturtdienas gājiena uz Bolderājas bāku

 

Man patīk dzīvot. Reizēm gadās dienas, kad man tas ne īpaši patīk, bet šodien man patīk dzīvot. Lielākā daļa no sesijas pārbaudījumiem ir nokārtoti. Rezultāti nav izcili, bet pietiekami labi, lai mani negrauztu sirdsapziņa, kā arī lai nebūtu jāuztraucas par izkrišanu no budžeta vietas. Vēl ir jāpabeidz kursa darba koncepcijas izstrāde un jāuzraksta angļu valodas eksāmens, ko lielākā daļa kārtoja jau pagājušajā sesijā. Man un vēl bariņam tas nebija iespējams, jo mēs atradāmies citās valstī ERASMUS programmas ietvaros. Trīs kursa biedrenēm arī līdz sesijas beigām ir jāuzraksta iepriekšējā gada kursa darbi, kas noteikti ir diezgan stresaini.

Man šī brīža lielākais jaunums ir tāds, ka esmu parakstījusi darba līgumu. Būšu oficiāli sākot jau ar 17. janvāri oficiāli, bet 19. janvāri praktiski daļa no Kristiana Boltaņska izstādes Arsenālā. Ierakstīšu cilvēku sirdspukstus, kuru ritms esot katram cilvēkam unikāls tāpat kā pirkstu nospiedumi. Izstāde norisināsies līdz 20. aprīlim. Šobrīd ļoti ceru, ka lekciju sarakstā pirmdiena nebūs brīva, jo tā ir brīvdiena Arsenālā. Piektdiena būtu labi, ceturtdiena ideāli, bet diez vai tik ļoti paveiksies, jo parasti trešdienās un ceturtdienās ir visvairāk lekciju. Ak, mēs latvieši, kuriem ir tik normāli apvienot dažādas lomas. Mācības un darbs, bērnu audzināšana un darbs. Daudzās citās rietumu kultūrās tas nepavisam neiet cauri. Ir jāizvēlas viena aktuālā loma un jānododas tai pilnībā.

Šodien internets ar mums galīgi nedraudzējas. Parādās apmēram reizi 10 minūtēs uz nepilnu minūti. Nezinu, kas ir noticis, bet ļoti ceru, ka rīt viss būs kārtībā.

Šodien beidzot sāku lasīt Vitorio Hesles grāmatu „Tagadnes krīze un filozofijas atbildība”. Ziemassvētkos aizņēmos no brālīša, kurš studē filozofiju un šo grāmatu sev uzdāvināja svētkos. Cerēju izmantot iepriekšējā kursa darbā, bet nebija laika iedziļināties. Tagad laiks ir. Cenšos ne tikai lasīt, bet arī konspektēt. Tā grūtāk, bet lietderīgāk. Jaunākajā žurnālā „Ir”, kura abonementu man Ziemassvētkos uzdāvināja mamma, bija jauka intervija ar četriem grāmatu blogeriem. Tā ir lieta, ko es arī labprāt darītu. Biežāk gan sanāk skatīties seriālus, jo tos ir vieglāk apvienot ar ēšanu, rokdarbiem vai vienkārši nagu lakošanu. Ir gan arī audio grāmatas. Tad jau redzēs. Kopumā man ir izdevies samazināt seriālu daudzumu, ko es skatos. Cenšos arī neiesākt neko jaunu.

Šonedēļ divas reizes gāju uz pastu. Jaukāk būtu, ja abi uzaicinājumi būtu bijuši vienā dienā, nevis viens vienā un otrs uzreiz nākamajā. Tur rindas ir diezgan pamatīgas. Un šeit ir Maskačka, kas nozīmē, ka rindās stāv cilvēki visnotaļ interesanti. Daudzas lietas, manuprāt, cilvēkiem sen jau vajadzētu kārtot caur i – bankām, piemēram, pensijas saņemšanu un komunālo rēķinu apmaksu. Esmu pieradusi, ka lielākajā daļā vietu, kur ir jāgaida rindā, tas ir atvieglots ar numuriņu sistēmu. Šajā pasta nodaļā vēl darbojas „kurš pēdējais?” princips. Tā vispār man savs rajons ļoti patīk. Kopš spēlēju Ingress, esmu atradusi daudz jaunu ieliņu un parciņu un vispār labāk sapratusi kur un kā ātrāk var aiziet. Pirmajā paciņā bija cimdiņi, ar kuriem var bakstīties gudrajos telefonos. Maksāja zem viena eiro ar visu piegādi. Bieži brīnos par to, ka gandrīz par velti kaut ko var atsūtīt no Honkongas vai ASV. Paciņas izsūtīšana Latvijas teritorijā pat bieži vien sanāk dārgāk. Otrs ieguvums ir tā saucamā power bank – kubiņš, ar kuru varu uzlādēt telefonu vai arī fotoaparātu arī, ja neatrodos pie kādas kontaktdakšas. Ietilpība pietiek divām pilnām uzlādes reizēm. Būtu burvīgi, ja skolas darbi pierakstītos tik ātri, cik mani bloga ieraksti. Kaut kur internetā bija ieteikums rakstīt pētniecisko darbu par kādu tēmu, kas reāli kaitina. Tad parasti ir sakrājies daudz sakāmā, kā arī pa vidam varēs noskaidrot visu par tematu – gan visus par, gan pret.

Cik jauki, ka ir mobilais internets. Visdrīzāk rītdienu man negribētos, lai šo nopublicētu.

Written on January 17th, 2014 , Education, Life Tags: , , , , , , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē