Sarmots un saulains rīts Ziemeļīrijas pilsētā Newry, kur ar G esam atbraukusi ciemos pie viņa tēva. Lielākā daļa cilvēku šajā laikā brauc  uz savām mājām atvaļinājumu ietvaros no visādam Īrijā, Anglijām un Amerikām. Mēs gan nedaudz otrādi. Neesam gan vienīgie, jo lidmašīna bija gandrīz pilnībā izpirkta. Izlēmām uzticēties Ryanair randoma dieviem un tikām pie labām vietām blakus trešajā rindā. Lidosta Rīga ir tik mīlīgi maziņa. Iepirkām nedaudz melnā balzama. Somās arī pa cigarešu blokam katram. Pie vārtiem jauks pārsteigums, ka neviens īpaši neskatījās uz rokas bagāžas izmēriem un svaru. Mums gan ar to vajadzēja būt visam kārtībā, bet tāpat interesanti. Trīs stundas gaisā. Šoreiz piemirsu, ka par lidošanu var arī uztraukties. Šis man nedaudz noderēs darbā empātijas sajušanai ar klientiem, jo reizēm piemirstas, kā tieši ir būt lidostā. Bieži nesanāk.

Pirms izlidošanas uzzinājām, ka plānotais autobuss svētku dēļ ir atcelts un būs jāgaida Dublinas lidostā stundas sešas. G man atgādināja, ka es iespējams zinu vienu cilvēku, kurš varētu palīdzēt vai nu ar padomu vai varbūt pat aizvest, jo dzīvo šajā salā. Sazinājos fb. Un viss izvērtās daudz , daudz labāk kā tas būtu bijis, braucot ar autobusu – ātrāk, lētāk, jautrāk un noderīgāk. Pieveda arī pie pašām mājas durvīm. No autoostas būtu bijis ar koferīšiem vēl kādas nepilnas 20min jāstumjas kalnā augšā. Samaksa bija skaista kaste, kurā gulēja divas melnā balzama pudeles – upeņu un parastais. 1.janvārī varbūt būs kāds kopīgs izbraukums uz kādu smuku vietu.

Ierodoties miedziņš nāca ļoti, jo, pirmkārt, mans organisms naktsmaiņu un Ziemassvētku dēļ bija kopumā nedaudz izdedzis, otrkārt, divu stundu laika zonu starpība arī ir jūtama. Sagaidīja gan mūs ar ļoti gardām siļķītēm un krabju salātiem, kas garšo savādi, jo to sastāvā ir nevis krabju nūjiņas, bet gan īsti krabji. Jūrnieku atrakcijas.

Pirmajā dienā aklimatizējāmies, izstaigājāmies. Izbaudīju nedaudz sāpošu celi, jo šeit ir ļoti kalnains un man kājiņas pieradušas staigāt pa Latvijas līdzenumiem.

Sarma ir pat skaistāka par sniegu, jo visu pasauli ietin skaistās, baltās mežģīnēs. Būs arī dažas smukas bildītes. Migla kalnos. Pelēkas baznīcas. Smukas rindu mājiņas ar dažādu krāsu durvīm. Pārpušķotas egles.

Šeit ir melns runcis vārdā Fredis. Viņš man tikko pusstundu diedelēja konservu. Nedabūja. Tagad ēd vakardien uzlikto. Tā vispār mīlīgs. Viņam kaut kas nav īsti labi ar lūpu, bet nevar saprast kas. Vietēji vetārsti viņam nepalīdzot. Man ir aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar viņa pamatbarību. Sausā barība, kas ir dažādās krāsiņās. Droši vien kaut kas no pavisam lētā gala. Esam ar Fredi tagad mājās divatā, jo G ar tēvu aizgāja uz bezdarbniekiem, nokārtot visādus dokumentus. G tēvs desmit gadu laikā šeit angļu valodu tomēr nav iemācījies.

Vakar nedaudz atjaunoju savu garderobi. Šeit jau ikdienā apģērbu cenas ir daudz patīkamākas kā Latvijā. Ar pēcziemassvētku atlaidēm ir pavisam jauki. Vakar arī  tikām pie interneta. Mobilā. Priekšapmaksas. Tagad mans telefons darbojas kā wi-fi hotspots. Ātrums ir tāds, ka ikdienišķas interneta aplūkošanas laikā nav jālamājas. Pagājušo reiz bijām paņēmuši tādu, kas bija daudz lēnāks un tad pat e-pasta apskate bija smaga. Pieslēdzoties internetam, arī tiku pie ziņas, kas ir normāls etsy pirkums. Pēc brīža vēl viens. Pēdējo divu mēnešu laikā nebija bijis neviena, lai arī pirmsziemassvētku laiks skaitoties veikalniekiem tas ražīgākais. Labi vismaz, ka šajā gada laikā visi zina, ka pasts ir pārslogots un paciņas īpaši ātri negaida. Nosūtīšu pēc atgriešanās.

Mana melnā tēja ar pienu un medu ir izdzerta un šis ieraksts ar laikam ir savā izskaņā. Tēja vispār bija nepatīkams pārsteigums, jo šajā mājā melnās tējas, mums ierodoties, nebija. Tagad ir. Earl Grey. Jo man šī vienkārši garšo. Ar pienu un medu. Paldies!

 

Brokastīs piebeidzām tik gardo speķīti. Šodien uz nekādiem tūrisma objektiem doties neplānojām  – šopinga diena.  Ar prāmīti aizbraucām uz Āzijas pusi, uz Kadikoy. Man galvenais uzdevums bija nomedīt suvenīru mammai. Bija jāatrod konkrēts veikaliņš, kur viņa jau iepirkusies divas reizes. Pa ceļam padzīvojāmies pa melno cilvēciņu veikalu, kā arī hipiju drēbīšu veikalu. Pēdējā iegādājos interesantus svārkus un bikses. Gribējās vēl daudz ko, bet noturējos. Cenas sākumā likās ļoti augstas, bet tad prātā pārrēķināju uz latiem un sapratu, ka relatīvi pat diezgan lēti. Iepirku arī zeķu bikšu krājumus. Pusdienas Burger King. Tur vienkārši tādēļ, ka Latvijā tāda nav. Un nevajag arī. Atradām arī jauku alkohola veikalu, kur bija dažādi ārzemju aliņi. Nopirku angļu porteri. Meklēto veikaliņu arī veiksmīgi atradām un suvenīrs iegādāts.

Man patīk braukāties ar prāmīti – varētu to darīt visu dienu un vienkārši lasīt grāmatiņu. Ankarā man pietrūkst ūdeņu.

Nākamais iepirkšanās rajons bija ieliņas starp tirgiem. Tur var nopirkt vairāk vai mazāk jebko. Es nopirku šalli un auskaru čūskiņas formātā, kas diemžēl neizskatās tik labi, kā cerēju. Uzskrējām arī interesantam stūrītim, kur varēja iegādāt floru un faunu. Jocīgākais, ko redzējām bija dēles. Iepirkām arī skaistus krekliņus ar Stambulīgām apdrukām.

Vakarā alus degustācija. Bauskas tumšais absolūts līderis. Gribētos uz kādu vakaru teleportēties uz Vecrīgu un pasēdēt Alā. Šovakar jādodas laicīgi  čučēt, lai varam laicīgi tikt uz Lidostu, lai pavadītu Līgu atceļā uz Latviju. Pēc tam paši dodamies uz autoostu un braucam uz mūsu mīļajām pagaidu mājām Ankarā.

 

Written on April 3rd, 2013 , Ankara Tags: , ,

Ankara šorīt ir par kaut ko saskumusi meitene. Šķiet, ka drīz ielās izplūdīs viņas asaras. Savu lietussargu tā arī vēl neesmu iegādājusies. Un nav arī īsti iemesla šodien kaut kur doties. Izrādās tas, ka mācības sākas visiem manas fakultātes cilvēkiem nebūt nenozīmē, ka tās sākas arī mums. Mēs tik kādu dienu varam aiziet vienkārši tāpat apsveicināties ar savu koordinatoru. Oficiālā erasmus orientēšanās diena būs piektdien. Ja es būtu zinājusi, ka viss sāksies tik novēloti, brauktu uz šejieni nedēļu vēlāk. Labi vismaz ir tas, ka mēs būsim jau labi iejutušies un Ankaras centrā vairs nepazudīsim. Jāuztaisa laikam kādu dienu priekš sevis neliels piedzīvojums un jāaizbrauc uz Ankaras lielāko iepirkšanās centru, kas neatrodas centrā.

Written on February 11th, 2013 , Ankara Tags: , , ,

Rīts iesakās ar to, ka pamodos. Pamodos ne savā istabā, bet kaut kur citā pasaules malā. Aicinājumus uz lūgšanām pa nakti (austot saulei) nedzirdēju, kas ir laba zīme manam turpmākajam miegam. Brokastīs maizītes ar garšīgu svaigo sieru un sveša kafija. Pēc tam vēl tēja.

Read the rest of this entry »

Written on February 6th, 2013 , Ankara Tags: , , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē