Ir tik pat kā pagājusi mana pirmā nedēļa atpakaļ Mājās. Tā ir bijusi visnotaļ jauka nedēļa.

Otrdien biju uz darba interviju erafoto.lv. Gāja pietiekami labi un ceturtdien tur atgriezos uz izmēģinājuma dienu, piektdien arī. Pirmdien no rīta došos atkal un notiks pēdējās pārrunas un papīru parakstīšana. Alga nebūs izcili liela, bet vajadzētu vismaz pagaidām pietikt. Nākotnē man spīd/draud kļūšana par projekta vadītāju, jo mana priekšniece pamazām to pamet. Galvenie mani pienākumi ir apstrādāt un drukāt fotogrāfiju pasūtījumus un sagaidīt klientus, kuriem šie pasūtījumi jāizsniedz. Papildus vēl daudz dažādi sīkumi, lai viss ritētu pareizi un fotolaboratorija par kaut ko neapvainotos. Mans uzdevums arī būs atdzīvināt firmas dzīvi sociālajos portālos, jo pagaidām izskatās nedaudz bēdīgi.

Par otrdienu jau rakstīju iepriekš, tāpēc ejam tālāk. Trešdiena bija ļoti jauka un mierīga. Vakarā aizgāju uz Pļavniekiem pie mammas un pārējiem. Gāju pa ceļiem, kur vēl nekad iepriekš nebiju bijusi – gar Matīsa kapiem. Bija interesanti, bet kopumā man neradās sajūta, ka tas būtu droši. Skaisti gan. Austiņās klausījos podkastus par marketingu facebook un twitter. Dzīvoklī tiku labi paēdināta. Brālītis vēl joprojām prot gatavot garšīgas vistas filejas karbonādes. Man gan prasītos kopumā nedaudz lielākas variācijas viņa receptē, bet pēc vairāk kā četru mēnešu pārtraukuma bija burvīgi. Tiku arī pie bazilika un rabarberiem.

Ceturtdiena un piektdiena tātad bija darba dienas. Nedaudz kaitina tas, ka darbā jābūt vismaz dažas minūtes pirms deviņiem, bet 3. tramvajs mani tur pieved tikai 9:03. Kamēr gan esmu māceklis, man atļāva būt nedaudz vēlāk.

Sestdienas rītā braucu uz Juglu apskatīt draugu jauno dzīvoklīti un apspriest dažādus jautājumus saistībā ar gaidāmo Jāņu svinēšanu. Būs jauki un izskatās, ka varētu piedalīties vairāk cilvēku kā pērn. Es arī ļoti ceru, ka beidzot mūs varētu palutināt laika apstākļi. Iepriekš bija tā ar dievu uz pusēm.

Pēc tam jauka pietura centrāltirgū. Man tik ļoti patīk šī iestāde. Nopirku atkal brinzu un tomātiņus. Brinza ir tāds jauks sāļš, svaigs siers, kas ir ļoti līdzīgs fetas sieram un perfekti iederas manos salātos. Nopirku arī meža zemenītes jaukai paštaisītai dāvanai.

Tad braucām ar vilcienu uz Teteli, kas ir netālu no Jelgavas. Satiku daudzus burvīgus un sen neredzētus cilvēkus. Jauka atpūta pie dabas. Interesantā uzpariktē čuguna traukā tika pagatavots fantastisks plovs. Iekšā bija gan veseli ķiploki un āboli, kā arī plūmes un aprikozes. Garšīgi un sātīgi. Vakara gaitā tika izcepti šašliki, ko nebiju ēdusi veselu mūžību. Nezinu, vai gribēšu vēl, jo man gaļa kā tāda īpaši nekārojas, bet labi pagatavotas lietas spēju vienmēr novērtēt.

No rīta ar vilcienu mājās. Jauka, mierīga Svētdiena. Pilna māju sajūtas. Pirms kāda brīža G man uztaisīja kakao ^^

 

 

Written on June 16th, 2013 , Life, Work Tags: , , , , , , ,

Cilvēki pie lietām un parādībām ļoti ātri pierod. Kamēr vēl nav sākušās ar universitāti saistītas lietas un izbraucieni, Ankara šķiet parasta pilsēta.

Vakar man izdevās savā datorā uzstādīt tādu tastatūras izkārtojumu, kas man ļautu vienlaicīgi rakstīt gan latviski, gan turciski. Neko īpašu jau neizdarīju – laacz apostrofa izklājumam pievienoju ar Alt darbināmus turku burtus. Varbūt tas noderēs vēl kādam kursa biedram.

Vakar bija ballīšu vakars. Piedalījos gan tikai tā iesākumā dzīvoklī. Nejūtos pietiekoši vesela, lai pa nakti vazātos kaut kur apkārt.

Šodien jāaiziet uz iepirkšanās rajonu un jānopērk lietussardziņš. Šodien lietu nesola, bet rīt un parīt tāds varētu būt. Laika ziņas, kas atrodas uz mana datora darba virsmas ir tas, kas spēj nedaudz neitralizēt nostaļģiju pēc Rīgas.

 

Nedaudz skumīga ziņa, ka Ilze izvācas no M.Kalna iela dzīvokļa. Esam atkal jauna dzīvokļa biedra meklējumos, bet es īsti nevaru palīdzēt.

Written on February 10th, 2013 , Ankara Tags: , , ,

Ir apmēram seši no rīta. Gan šeit, Ankarā, gan pie jums, mīļie, Rīgā. Esam beidzot nokļuvuši šajā lielajā un cerams, ka lieliskajā pilsētā. Sēžam kafejnīcā, kur apēdām gardas maizītes ar sieru un izdzērām turku tēju. Maza, bet makten jaudīga.

Read the rest of this entry »

Written on February 5th, 2013 , Ankara Tags: , , , , , ,

Vakar uzzināju oficiālos ERASMUS konkursa rezultātus – es ar labāko rezultātu esmu tikusi pie iespējas nākamo semestri pavadīt mācoties Turcijā. Izvēlējos Ankaras universitāti kā savu galamērķi. No turienes, manuprāt, arī būs visvieglāk tikt uz jebkuru citu Turcijas pilsētu ekskursijās. Ankarā būšu kopā ar vienu savu kursa biedru, kā arī ar vēl vienu akadēmijas meiteni. No vienas puses ir liels prieks, ka man ir iespēja braukt, piedzīvot daudz ko jaunu, bet no otras puses žēl, jo uz tik ilgu laiku būšu prom no sev mīļajiem. Darbošanās studentu pašpārvaldē un ar to saistītajos amatos arī būs apgrūtināta. Labprāt visu turpinātu ar skype palīdzību, bet diemžēl akadēmijas tehniskais nodrošinājums nav pietiekams, lai tas veiksmīgi ietu cauri.

Pagājušās nedēļas sākumā akadēmijas gaitenī tika izlikta neliela manu fotogrāfiju izstāde. Ir savādi redzēt, kā citi tās vēro un vērtē.Vakar tiku pie savas otrās lomogrāfijas eksperimentu filmiņas bildēm. Ir diezgan pabriesmīgi. Plāns ir šo fotoaparātu pārdot. No tēva šonedēļ dabūju paeksperimentēt ar SIGMA firmas filmiņu fotoaparātu. Nēsāju to tagad ikdienā līdzi un ceru nomedīt skaistus, rudenīgus mirkļus. Patīk man sajūta, ka kadrs nav nejaušs, paviršs – filmiņa liek daudz vairāk piedomāt pie tā, kas tiek iemūžināts un kādēļ.

Vakar biju uz jauku sālsmaizi pie draugiem. Pārvākšanās ir tik burvīga sajūta – rodas vēlme to atkal darīt. Pret šo vēlmi lieliski palīdz pašreizējās dzīvesvietas sakārtošana un pārkārtošana. Dabūju no mammas skaistus aizkarus, kas piešķir istabai citādāku izskatu. Mainu arī skapīšu funkcijas. Varētu arī kārtīgi sakārtot skapja saturu – tas parasti palīdz iegūt sajūtu, ka man būtu jaunas drēbes, jo vienmēr atrodas kas tāds, par kā eksistenci jau aizmirsies.

 

Written on October 13th, 2012 , Education, Foto Tags: , , , , , , ,

Šodien izbraucu zābaku medībās ar mammu uz Dominu. Jauki kopīgi pastaigāties, papļāpāt, apēst kūku, izdzert pa kafijai un slepus notiesāt mandarīnu. Zābakus nenopirku. Vienus kandidātus, kas bija silti un ērti atradām, bet tie diemžēl neizskatās tā kā maniem zābakiem vajadzētu izskatīties, lai es justos laimīga ar šiem apaviem. Vēl nav iestājies laiks, kad ērtums pārspēj izskatu, kad kaut kas jāizvēlas.

Pēc tam aizbraucām uz Pļavnieku dzīvoklīti, kur mani cienāja ar gardu zupu. Brālīši arī sen nebija redzēti. Vispār izskatās, ka sestdien plānoto pārvākšanos būs jāpārceļ pa vienu dienu, jo abi brālīši sestdien būs aizņemti cilvēki. Vēl jau ir variants maksāt kādai profesionālai pārvadāšanas firmai, bet tas laikam nav diez ko lēti.

Nedaudz par pavisam citu tēmu… vai kāds nezina, kā pagatavot svaigus kāpostus un burkānus, lai tie garšotu tā kā ēdnīcās? Man nesanāk.

Un man atkal nāk virsū domas, ka gribas pirkt savu spoguļkameru.

Written on December 3rd, 2011 , Life Tags: , ,

Šodien vējš mani nedaudz pakacināja, visu laiku pūšot nost manu kapuci.  Tas gan ir piedodams, jo vismaz autobuss bērnu trūkuma dēļ bija krietni tukšāks un mans ceļš uz akadēmiju patīkamāks.

Biju šodien pie jaunajiem saimniekiem parakstīt drošības naudas līgumu, kas nozīmē, ka viņi citus īrniekus vairs nemeklēs. Decembra sākumā būs jānoslēdz īstais līgums. Pirms tam gan jāatrod trešais dzīvokļa biedrs. Kandidāte vismaz ir. Mājas pagalmā mani sagaidīja trīskrāsaina kaķu skaistule, kas izrādās ir saimnieku kaķis. Mīļa viņa esot tikai, kad viņai kaut ko no kāda vajagot – šoreiz viņa gribēja tikt iekšā mājā.

Šovakar pie mums nāks šī dzīvokļa saimnieki. Ceru, ka saruna būs jauka un diena netiks izbojāta.

Vēl man šovakar ir jāuzraksta sonets. Ak, mājasdarbi, mājasdarbi…

Pirms pāris dienām sapratu, ka mana matu krāsa gadiem mainās diezgan sezonāli. Kad ārā sāk sārtoties lapas, tad parasti gribas arī matos ielaist rudeni. Tā kā pārāk ar ķīmiskajām krāsām negribas ielaisties, tad tie tiek krāsoti ar hennu. Kad tiek saprasts, kas ar hennu sanāk pārāk raibi un krāsa īsti neturas, tad tie tiek nokrāsoti ar ķīmisko sarkano krāsu. Kad ārā viss ir balts un salts, tad rodas doma, ka man tak sarkanā krāsa nemaz nepiestāv. Tad mati ir jākrāso melni. Pavasarī, kad viss sāk plaukt, tad gribas būt dabīgākai un mati netiek vispār krāsoti, jo gribas ataudzēt dabīgo matu krāsu. Tā paiet vasara, pienāk rudens un atkal lapas sārtojas.

Written on November 28th, 2011 , Life Tags: , , ,

Lai būtu mājsaimniecība, ir vajadzīga mājvieta un nauda. Šie arī ir mani pēdējo dienu aktuālākie temati.

Krājbankas problēmas mani skar diezgan, jo otrdien biju viena no daudzajiem, kas palika bez naudiņām. Šodien izstāvēju nelielu rindu pie bankomāta un tiku pie naudiņas. Nākamās dažas dienas būs jāmēģina tikt pie vēl naudiņām, lai var samaksāt par dzīvokli.

Par dzīvokļiem… Šobrīd ir diezgan konkrēts plāns pārvākties. Vecmīlgrāvis tomēr ir pārāk tālu. Dzīvošu kopā ar G un savu labāko draudzeni A. Jaunā mājvieta būs apmēram 200m no manas akadēmijas. Varēšu celties stundu vēlāk kā tagad. Vieta vispār ir savā ziņā unikāla, jo atrodas Maskačkā, bet ir šim rajonam neierasta. Saimnieks ir amerikas latvietis, kas apprecējis latviešu dāmu.  Māja slēdzama, ar kamerām visās malās un slēgtu pagalmu. Tur nedzīvo neviens slāvu tautības iemītnieks. Visi runā vai nu latviski, vai angliski. Pagalmā zālājs, puķes, soliņš. Dzīvoklis nav tik smalks kā patreizējais, bet diezgan piemīlīgs. Trīs istabas, jauka virtuve, vanna. Šobrīd tur vēl notiek remonta darbi, lai būtu vēl jaukāk.

Šodien man nedaudz jānokaunās, jo tikai šodien uzzināju, ka A ir blogs. Uzzināju to tāpēc, ka jaunais saimnieks par topošajiem īrniekiem ievāca informāciju ar googles palīdzību.

Written on November 23rd, 2011 , Life Tags: , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē