Sarmots un saulains rīts Ziemeļīrijas pilsētā Newry, kur ar G esam atbraukusi ciemos pie viņa tēva. Lielākā daļa cilvēku šajā laikā brauc  uz savām mājām atvaļinājumu ietvaros no visādam Īrijā, Anglijām un Amerikām. Mēs gan nedaudz otrādi. Neesam gan vienīgie, jo lidmašīna bija gandrīz pilnībā izpirkta. Izlēmām uzticēties Ryanair randoma dieviem un tikām pie labām vietām blakus trešajā rindā. Lidosta Rīga ir tik mīlīgi maziņa. Iepirkām nedaudz melnā balzama. Somās arī pa cigarešu blokam katram. Pie vārtiem jauks pārsteigums, ka neviens īpaši neskatījās uz rokas bagāžas izmēriem un svaru. Mums gan ar to vajadzēja būt visam kārtībā, bet tāpat interesanti. Trīs stundas gaisā. Šoreiz piemirsu, ka par lidošanu var arī uztraukties. Šis man nedaudz noderēs darbā empātijas sajušanai ar klientiem, jo reizēm piemirstas, kā tieši ir būt lidostā. Bieži nesanāk.

Pirms izlidošanas uzzinājām, ka plānotais autobuss svētku dēļ ir atcelts un būs jāgaida Dublinas lidostā stundas sešas. G man atgādināja, ka es iespējams zinu vienu cilvēku, kurš varētu palīdzēt vai nu ar padomu vai varbūt pat aizvest, jo dzīvo šajā salā. Sazinājos fb. Un viss izvērtās daudz , daudz labāk kā tas būtu bijis, braucot ar autobusu – ātrāk, lētāk, jautrāk un noderīgāk. Pieveda arī pie pašām mājas durvīm. No autoostas būtu bijis ar koferīšiem vēl kādas nepilnas 20min jāstumjas kalnā augšā. Samaksa bija skaista kaste, kurā gulēja divas melnā balzama pudeles – upeņu un parastais. 1.janvārī varbūt būs kāds kopīgs izbraukums uz kādu smuku vietu.

Ierodoties miedziņš nāca ļoti, jo, pirmkārt, mans organisms naktsmaiņu un Ziemassvētku dēļ bija kopumā nedaudz izdedzis, otrkārt, divu stundu laika zonu starpība arī ir jūtama. Sagaidīja gan mūs ar ļoti gardām siļķītēm un krabju salātiem, kas garšo savādi, jo to sastāvā ir nevis krabju nūjiņas, bet gan īsti krabji. Jūrnieku atrakcijas.

Pirmajā dienā aklimatizējāmies, izstaigājāmies. Izbaudīju nedaudz sāpošu celi, jo šeit ir ļoti kalnains un man kājiņas pieradušas staigāt pa Latvijas līdzenumiem.

Sarma ir pat skaistāka par sniegu, jo visu pasauli ietin skaistās, baltās mežģīnēs. Būs arī dažas smukas bildītes. Migla kalnos. Pelēkas baznīcas. Smukas rindu mājiņas ar dažādu krāsu durvīm. Pārpušķotas egles.

Šeit ir melns runcis vārdā Fredis. Viņš man tikko pusstundu diedelēja konservu. Nedabūja. Tagad ēd vakardien uzlikto. Tā vispār mīlīgs. Viņam kaut kas nav īsti labi ar lūpu, bet nevar saprast kas. Vietēji vetārsti viņam nepalīdzot. Man ir aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar viņa pamatbarību. Sausā barība, kas ir dažādās krāsiņās. Droši vien kaut kas no pavisam lētā gala. Esam ar Fredi tagad mājās divatā, jo G ar tēvu aizgāja uz bezdarbniekiem, nokārtot visādus dokumentus. G tēvs desmit gadu laikā šeit angļu valodu tomēr nav iemācījies.

Vakar nedaudz atjaunoju savu garderobi. Šeit jau ikdienā apģērbu cenas ir daudz patīkamākas kā Latvijā. Ar pēcziemassvētku atlaidēm ir pavisam jauki. Vakar arī  tikām pie interneta. Mobilā. Priekšapmaksas. Tagad mans telefons darbojas kā wi-fi hotspots. Ātrums ir tāds, ka ikdienišķas interneta aplūkošanas laikā nav jālamājas. Pagājušo reiz bijām paņēmuši tādu, kas bija daudz lēnāks un tad pat e-pasta apskate bija smaga. Pieslēdzoties internetam, arī tiku pie ziņas, kas ir normāls etsy pirkums. Pēc brīža vēl viens. Pēdējo divu mēnešu laikā nebija bijis neviena, lai arī pirmsziemassvētku laiks skaitoties veikalniekiem tas ražīgākais. Labi vismaz, ka šajā gada laikā visi zina, ka pasts ir pārslogots un paciņas īpaši ātri negaida. Nosūtīšu pēc atgriešanās.

Mana melnā tēja ar pienu un medu ir izdzerta un šis ieraksts ar laikam ir savā izskaņā. Tēja vispār bija nepatīkams pārsteigums, jo šajā mājā melnās tējas, mums ierodoties, nebija. Tagad ir. Earl Grey. Jo man šī vienkārši garšo. Ar pienu un medu. Paldies!

 

Samērā nesen viena cītīga blogu rakstītāja man jautāja, kāpēc es pēdējā laikā neko nerakstu. Laikam tā paša iemesla pēc, kāpēc tik grūti rakstīt arī lielākus darbus – par tiem ir, pirmkārt, jāatceras un, otrkārt, jāiesāk. It kā nav tik grūti, bet tomēr sajūta ir tāda, ka ir.

Šodiena ir interesanta diena. G vārda diena. Bija plāns viņu apsveikt ar G burta formātā izceptu (pirmā stāva konditorejā) kliņģeri. Kliņģeris gan bija izcepts, bet cepēja bija pārklausījusies un izcepusi D formātā, kas īpaši neatšķiras no pavisam vienkārša, apaļa kliņģera. Īpašs ir jebkurā gadījumā, jo ir sāļais. Kliņģeris arī bija par pus kilogramu smagāks, kā biju pasūtījusi. Mierinājums vismaz tāds, ka tiku pie 10% atlaides par visu šo. Un ir garšīgs.

Vēl viena atrakcija bija tāda, ka mamma mani nolaupīja un aizvedas uz t/c Spice. Tur ir Veselības centra 4 vakcinācijas filiāle. Man teorētiski vajadzēja revakcinēties jau pirms kādiem trim gadiem, bet pērnā gada vasarā man antivielas vēl bija. Tad pavadīju mammu pa kurpju veikaliem. Tiku arī pie skaistas zaļi pavasarīgas jaciņas. Es pati gan drēbes par tādu naudu nepērku (ja vien tas nav mētelis vai žakete). Tad kūka un kapučīno un jau esmu atvesta atpakaļ mājās. Beidzot arī apskatīju īpašo Jāņa Rozes grāmatnīcu. Ir tiešām jauka vieta. Grāmatas angliski pat par patīkamām cenām.

Šonedēļ arī atklāju velo sezonu. Pirmdien nobraucu laikam 23km. Pamatā tas bija līdz Pļavniekiem un atpakaļ pa vidam vairākas reizes apbraukājot rajonu, spēlējot spēli Ingress. Par to es plānoju uzcept kādu atsevišķu bloga ierakstu. Ir tik jauki spēlēt spēli, kas liek iet ārā un satikties ar īstiem cilvēkiem. Otrs brauciens bija uz centru un atpakaļ. Beidzot sapratu, kā darbojas Salu tilta tuneļi. Biju tik reiz pirms pāris gadiem braukusi un toreiz tiku pie vadātāja pilnas sajūtas. Izbraucu arī pa Daugavas promenādi pie Spīķeriem. Rīga ir ļoti, ļoti skaista.

Mājās ir ļoti gards alkohols, bet šovakar man to nav lemts garšot. Pareizā diena lai potētos :D

Aktuālā šī brīža krāsa ir zaļa. Jau atkal un laikam arī vēl joprojām. Pavasaris sirdī. Baltums aiz loga rada nelielu mulsuma sajūtu, bet drīz jau būs. Būs zaļas lapiņas un ziedi. Būs viss zaļš, skaists un modies. Jāmazgā logi un jāsvin dzīve. Drīz (20.03) jāsvin jaunais gads. Tam par godu esmu izgatavojusi skaistu, personalizētu plānotāju. Cerēju, ka varēšu to iesiet sietajos vākos un ar spirāli, kā to jau reiz darīju, taisot dāvanu kladīti. Diemžēl tas nav tik vienkārši un neietilpst standarta pakalpojumos. Toreiz taisīja bijusī dzīvokļa biedrene, bet tagad viņa strādā kur citur.

Šī arī bija jauka nedēļa, jo tikpat kā nebija jāiet uz darbu (nedēļu iepriekš gan bija jāiet gandrīz katru dienu). Nav tā, ka man tur nepatiktu, bet ir beigusies sajūsmas stadija. Vēl tik nedaudz vairāk par mēnesi un tas beigsies. Būs noteikti savādi, ka pēkšņi būs daudz brīva laika. Būs tad jāpievēršas vairāk dažādu fifigņu izgatavošanai un pārdošanai. Jaunākā lieta, ko gatavoju ir foto rotas – auskariņi un kuloniņi. Kad atnāks pa pastu materiāli, tad būs arī piespraužami žetoni.

Rītdien dažādas ar akadēmiju saistītas atrakcijas. Vispirms rektora vēlēšanu komisijas sēde. Uzzināšu, kas kandidēs uz šo amatu. Pagaidām zinu tikai vienu, ko mēs, studējošo pašpārvalde, izvirzījām. Pēc tam senāta sēde. Tas man atgādina, ka jāaizpilda valsts amatpersonas ienākumu deklarācija.

+dažas bildītes no ceturtdienas gājiena uz Bolderājas bāku

 

Ir tik pat kā pagājusi mana pirmā nedēļa atpakaļ Mājās. Tā ir bijusi visnotaļ jauka nedēļa.

Otrdien biju uz darba interviju erafoto.lv. Gāja pietiekami labi un ceturtdien tur atgriezos uz izmēģinājuma dienu, piektdien arī. Pirmdien no rīta došos atkal un notiks pēdējās pārrunas un papīru parakstīšana. Alga nebūs izcili liela, bet vajadzētu vismaz pagaidām pietikt. Nākotnē man spīd/draud kļūšana par projekta vadītāju, jo mana priekšniece pamazām to pamet. Galvenie mani pienākumi ir apstrādāt un drukāt fotogrāfiju pasūtījumus un sagaidīt klientus, kuriem šie pasūtījumi jāizsniedz. Papildus vēl daudz dažādi sīkumi, lai viss ritētu pareizi un fotolaboratorija par kaut ko neapvainotos. Mans uzdevums arī būs atdzīvināt firmas dzīvi sociālajos portālos, jo pagaidām izskatās nedaudz bēdīgi.

Par otrdienu jau rakstīju iepriekš, tāpēc ejam tālāk. Trešdiena bija ļoti jauka un mierīga. Vakarā aizgāju uz Pļavniekiem pie mammas un pārējiem. Gāju pa ceļiem, kur vēl nekad iepriekš nebiju bijusi – gar Matīsa kapiem. Bija interesanti, bet kopumā man neradās sajūta, ka tas būtu droši. Skaisti gan. Austiņās klausījos podkastus par marketingu facebook un twitter. Dzīvoklī tiku labi paēdināta. Brālītis vēl joprojām prot gatavot garšīgas vistas filejas karbonādes. Man gan prasītos kopumā nedaudz lielākas variācijas viņa receptē, bet pēc vairāk kā četru mēnešu pārtraukuma bija burvīgi. Tiku arī pie bazilika un rabarberiem.

Ceturtdiena un piektdiena tātad bija darba dienas. Nedaudz kaitina tas, ka darbā jābūt vismaz dažas minūtes pirms deviņiem, bet 3. tramvajs mani tur pieved tikai 9:03. Kamēr gan esmu māceklis, man atļāva būt nedaudz vēlāk.

Sestdienas rītā braucu uz Juglu apskatīt draugu jauno dzīvoklīti un apspriest dažādus jautājumus saistībā ar gaidāmo Jāņu svinēšanu. Būs jauki un izskatās, ka varētu piedalīties vairāk cilvēku kā pērn. Es arī ļoti ceru, ka beidzot mūs varētu palutināt laika apstākļi. Iepriekš bija tā ar dievu uz pusēm.

Pēc tam jauka pietura centrāltirgū. Man tik ļoti patīk šī iestāde. Nopirku atkal brinzu un tomātiņus. Brinza ir tāds jauks sāļš, svaigs siers, kas ir ļoti līdzīgs fetas sieram un perfekti iederas manos salātos. Nopirku arī meža zemenītes jaukai paštaisītai dāvanai.

Tad braucām ar vilcienu uz Teteli, kas ir netālu no Jelgavas. Satiku daudzus burvīgus un sen neredzētus cilvēkus. Jauka atpūta pie dabas. Interesantā uzpariktē čuguna traukā tika pagatavots fantastisks plovs. Iekšā bija gan veseli ķiploki un āboli, kā arī plūmes un aprikozes. Garšīgi un sātīgi. Vakara gaitā tika izcepti šašliki, ko nebiju ēdusi veselu mūžību. Nezinu, vai gribēšu vēl, jo man gaļa kā tāda īpaši nekārojas, bet labi pagatavotas lietas spēju vienmēr novērtēt.

No rīta ar vilcienu mājās. Jauka, mierīga Svētdiena. Pilna māju sajūtas. Pirms kāda brīža G man uztaisīja kakao ^^

 

 

Written on June 16th, 2013 , Life, Work Tags: , , , , , , ,

Šodien esmu laiska kaķe. Gribas satuntulēties sedziņā, dzert tēju, varbūt vērot krītošās debesis, sēžot uz palodzes. Uzzināju, ka mans šī semestra svarīgākais pasniedzējs šonedēļ nebūs akadēmijā. Nobrūk motivācija vispār uz šo iestādi doties.

Vakar bija jauka G dzimšanas dienas pasēdēšana. Bija līdzi paņemta arī viņa brāļa meita, kurai pat vēl nav 6 mēneši. Ir dīvaini, ka man nav ne jausmas, ko ar šāda vecuma cilvēciņu darīt. Ar kaķiem ir daudz vienkāršāk.

 

Written on November 5th, 2012 , Life Tags: , ,

Vakar tāpat kā Lieldienās pirms gada braucu kopā ar G pie viņa vecvecākiem uz Rēzekni. Pēc pārbrauciena uz Vāciju un atpakaļ Rēzekne liekas ļoti tuvu. Katoļu Lieldienu svinēšanas tradīcijas mani mulsina, bet ar ko gan tās ir labākas vai sliktākas par pagāniskajām? Lielās dienas svinēšana līdz ar astronomiskā pavasara iestāšanos tik liekas loģiskāka par mainīgu dienu, kas saistīta ar mītisku tēlu 2000 gadu pagātnē. Jebkurā gadījumā bija jauki. Uz mājām varējām pārvest vairākas burkas ar gardumiem – aroniju sulu, melleņu un zemeņu ievārījumiem, medu un saldo ēdienu, kas bija speciāli priekš mums pagatavots. Ievārījumu pārāk daudz ikdienā nelietoju, bet reizēm sagribas. Žēl, ka nav lauku, kur būtu pašaudzētas odziņas, no kurām gatavot savu zapti. Mājās braucām tikai es un G māsa. Puiši palika Rēzeknē un atgriezīsies šodien ar vilcienu. Mājupceļā varēju kaifot par skaistajām mākoņu un saules staru mežģīnēm debesīs.

Otrās Lieldienas šoreiz ir svētki man, jo dzīvoklī esmu viena pati. Mani pamodināja skaisti un silti saules stari, kas piespīdēja lielu daļu istabas. Uztaisīju gardas pildītas olas un citus gardumus. Karsta vanna. Istabas sakārtošana, lai saulītē izskatītos vēl jaukāk un mājīgāk. Uztaisīju caffe latte, ko mēģināju nofotografēt, bet, kamēr uzstādīju statīvu, tamēr putas jau bija diezgan noplakušas.

 

Man apnika šķaudīt. Daru to jau vairākas dienas.

 

Tikko saņēmu jauku zvanu no brālīša – būs man ciemošanās pie mammas. Piesolīja man dažādus gardumus. Žēl gan, ka man vairs nav krāsoto olu, ko aizvest cienastam.

Written on April 9th, 2012 , Events, Foto, Life Tags: , , , ,

Guntara dāvātās rozes

Written on January 7th, 2012 , Foto Tags: , ,

Šodien ar G bijām uz veco dzīvokli runāties par depozītiem un tamlīdzīgām lietām. Freija, lai arī iepriekš tapetes nebija skrāpējusi, tajā dzīvoklī bija noskrāpējusi divus stūrus. Saimnieks par to bija sastādījis tāmi. Kā jūs domājat, cik maksā divi nedaudz noskrāpēti stūri? 20Ls? Skuju, viņš sastādījis tāmi uz 220Ls. Sarunas par naudām diez ko labi nevedās, jo īsti neieklausījās un runāja tik savu. Beigās gan visu sarēķinot un izrunājoties sanāk, ka 100Ls, kas tā kā būtu iemaksāts drošības depozītā paliks viņiem. Būtu bijusi lielāka jēga strīdēties un mēģināt ko dabūt atpakaļ, ja mēs nezinātu ko tādi, ko viņi acīmredzot nebija pamanījuši – vienas istabas aizkari arī ir diezgan cietuši no Freijas nadziņiem un vēlmes medīt pagalma baložus, kad tie uzlaižas uz palodzes. Šobrīd cerams, ka nekāda tālāka komunikācija nebūs nepieciešama.

Jaunajā dzīvoklī ievācāmies Svētdien (ak, angļu valoda, kas man liek gribēt rakstīt dienu un mēnešu nosaukumus ar lielajiem burtiem…). Diemžēl nešana bija no 4. stāva uz 4. stāvu un pie tam nevienā no mājām nav lifta. Palīgos man bija brālīši un tēvs par ko milzīgs paldies. Visas mantas tagad atrodas šeit, bet mēbeļu salikšana un pārbīdīšana nedaudz kavē visa izvietošanu attiecīgajās vietās, lai nekur nemētātos neviens lieks maiss vai kaste. Vēl arī jāiegādājas dažādas saimniecības lietas, kas iepriekšējā dzīvoklī bija, bet šeit nav, piemēram veļas žāvējamā konstrukcija.

Tā kā A nevarēja ar mums kopā pārvākties, nācās meklēt kādu citu īrnieku. Atradām. Pie mums iespējams rīt pārvāksies jauka, sportiska meitene, kas iepriekš ir dzīvojusi Juglas mājā. Šovakar viņa atvedīs jau savu divriteni.

Man ļoti patīk šī dzīvokļa atrašanās vieta pret akadēmijas atrašanās vietu. Tagad tā vietā, lai pavadītu stundu ceļā no mājas durvīm līdz akadēmijas durvīm man paiet tikai 3 minūtes.

Aktuāls jautājums ap Ziemassvētkiem un jauno gadu ir balles. Vakar biju Turības rīkotajā. Notika tā Melngalvju namā, kas nozīmē, ka skats bija tiešām grezns. Nezinu kāpēc, bet es nekad neesmu tur iepriekš bijusi iekšā. Ļoti jauki pagrabi un zāle. Problēma sākās ar to, ka mums nebija nedz ielūgumu, nedz mēs bijām viesu sarakstā, jo mūsu studentu padomes vadītājs pārāk vēlu pieteica nācējus. Labi, ka drīz vien viņš ieradās un mani ar vēl vienu SP biedreni ielaida. Pasākuma atklāšanas numurs bija tāds, ka vijolniece fonā skanot Vēbera mūzikai no “The Phantom of the Opera” spēlēja vienu gabalu. Skaņdarbs pasakaini skaists, bet tāda zāle, manuprāt, pieprasa tikai izcilu kvalitāti. Dzirdēju ne vienu vien kļūdu, kas lika izskriet pa ķermeni nevis patīkamām prieka skudriņām, bet gan šermuļiem (dikti smuks vārdiņš vispār “šermuļi”). Vakara vadītājs bija Lauris Dzelzītis, kura attieksme pret pasākumu bija jūtama, lai arī savu darbu viņš padarīja lieliski. Pirmā atrakcija bija šovs “Dejo ar pasniedzēju”. Ideja jauka, bet tehniski vajadzēja noslīpēt, jo tika rādīti videomateriāli, kuru skaņa bija vienkārši katastrofāla. Ierakstot tak varēja izmantot kādu mikrofonu, nevis mobilā telefona fotoaparātā iebūvēto. Žūrijas vērtēšana arī bija savāda. Bija divi deju pasniedzēji, kas par pašu pāru dejošanu tikpat kā vispār neizteicās. Vienīgā, kas sniedza sakarīgus komentārus bija viņu SP vadītāja.Tad bija jauka uzstāšanās no Turības karsējmeitenēm, kas bija tiešām baudāma. Pēc tam bija Turības lepnuma balvu pasniegšana. Kopumā, kā Miks (manas SP vadītājs) izteicās, ka bija sajūta kā sēžot un skatoties televizoru. Vēl ballē bija karaoke telpa, kur dziedošus cilvēkus nemanīju, piparkūku darbnīca, kas ir jauki, bet es to neizmantoju. Masku darbnīca, kur izmantojami ļoti primitīvi izejmateriāli, deju zāle, kur neviens nedejoja, zīlēšanas stūrītis, kur nebija zīlnieces. Cilvēku bija daudz, bet man pazīstamu seju ārkārtīgi maz. Esmu pieradusi pie savas mazās pasaules, kur visiem ir vismaz viens kopīgs draugs vai paziņa. Šī vienkārši nebija mana pasaule. Aizbraucām ar vienu no pēdējiem tramvajiem. Šodien vismaz biju izgulējies zvēriņš, kas bija redzējis greznu vietu, kuras potenciāls, manuprāt, netika pilnībā izmantots.

 

Written on December 15th, 2011 , Events, Life, People Tags: , , , , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē