Pateicoties kādai latviešu meitenītei, tiks palaists satelīts ar nosaukumu Liene. Laikam to ir tik daudz, ka paši vairs vārdus izdomāt nevar, tāpēc uzrīko kādu sociāli patīkamu konkursiņu. Tas man atgādina vienu bērnības Ziemassvētku eglīti, kur tiku izvēlēta par galveno personu zālē (mamma mani bija ieģērbusi fuksiju sarkanā kostīmā, kamdēļ mani vadītājam bija vieglāk atšķirt no pārējiem bērniem). Vakara gaitā tika pasludināts, ka Ziemassvētku zvaigzne tā saucas tikai divas nedēļas gadā, bet pārējā laikā tā sauksies Lienes zvaigzne. Mazam bērnam jau daudz nevajag priekam.

Mana dzīvokļu biedrene ir nedaudz traka. Iet skriet nakts vidū un plāno šonakt cept keksiņus. Pēdējā aktivitātē noteikti arī gribu piedalīties, jo interesē dažādas kulināras izvirtības. Pateicoties viņai un viņas vecākiem dzīvoklī ir brīvi pieejami kartupeļu, burkānu, ķiploku un vēl šādu tādu dārzeņu krājumi. Ir arī ļoti, ļoti garšīgi marinēti gurķīši.

Šodien saņēmu interesantu ielūgumu uz sieviešu tējas un kūciņu vakaru, kur katrai nācējai jāņem līdzi kāds pašcepts konditorejas izstrādājums kā arī jāieliek matos kaut kas traks kā diadēma, kreizī cepure vai indiāņu galvassega.

Written on January 19th, 2012 , Life, People Tags: , ,

Šodien ar G bijām uz veco dzīvokli runāties par depozītiem un tamlīdzīgām lietām. Freija, lai arī iepriekš tapetes nebija skrāpējusi, tajā dzīvoklī bija noskrāpējusi divus stūrus. Saimnieks par to bija sastādījis tāmi. Kā jūs domājat, cik maksā divi nedaudz noskrāpēti stūri? 20Ls? Skuju, viņš sastādījis tāmi uz 220Ls. Sarunas par naudām diez ko labi nevedās, jo īsti neieklausījās un runāja tik savu. Beigās gan visu sarēķinot un izrunājoties sanāk, ka 100Ls, kas tā kā būtu iemaksāts drošības depozītā paliks viņiem. Būtu bijusi lielāka jēga strīdēties un mēģināt ko dabūt atpakaļ, ja mēs nezinātu ko tādi, ko viņi acīmredzot nebija pamanījuši – vienas istabas aizkari arī ir diezgan cietuši no Freijas nadziņiem un vēlmes medīt pagalma baložus, kad tie uzlaižas uz palodzes. Šobrīd cerams, ka nekāda tālāka komunikācija nebūs nepieciešama.

Jaunajā dzīvoklī ievācāmies Svētdien (ak, angļu valoda, kas man liek gribēt rakstīt dienu un mēnešu nosaukumus ar lielajiem burtiem…). Diemžēl nešana bija no 4. stāva uz 4. stāvu un pie tam nevienā no mājām nav lifta. Palīgos man bija brālīši un tēvs par ko milzīgs paldies. Visas mantas tagad atrodas šeit, bet mēbeļu salikšana un pārbīdīšana nedaudz kavē visa izvietošanu attiecīgajās vietās, lai nekur nemētātos neviens lieks maiss vai kaste. Vēl arī jāiegādājas dažādas saimniecības lietas, kas iepriekšējā dzīvoklī bija, bet šeit nav, piemēram veļas žāvējamā konstrukcija.

Tā kā A nevarēja ar mums kopā pārvākties, nācās meklēt kādu citu īrnieku. Atradām. Pie mums iespējams rīt pārvāksies jauka, sportiska meitene, kas iepriekš ir dzīvojusi Juglas mājā. Šovakar viņa atvedīs jau savu divriteni.

Man ļoti patīk šī dzīvokļa atrašanās vieta pret akadēmijas atrašanās vietu. Tagad tā vietā, lai pavadītu stundu ceļā no mājas durvīm līdz akadēmijas durvīm man paiet tikai 3 minūtes.

Aktuāls jautājums ap Ziemassvētkiem un jauno gadu ir balles. Vakar biju Turības rīkotajā. Notika tā Melngalvju namā, kas nozīmē, ka skats bija tiešām grezns. Nezinu kāpēc, bet es nekad neesmu tur iepriekš bijusi iekšā. Ļoti jauki pagrabi un zāle. Problēma sākās ar to, ka mums nebija nedz ielūgumu, nedz mēs bijām viesu sarakstā, jo mūsu studentu padomes vadītājs pārāk vēlu pieteica nācējus. Labi, ka drīz vien viņš ieradās un mani ar vēl vienu SP biedreni ielaida. Pasākuma atklāšanas numurs bija tāds, ka vijolniece fonā skanot Vēbera mūzikai no “The Phantom of the Opera” spēlēja vienu gabalu. Skaņdarbs pasakaini skaists, bet tāda zāle, manuprāt, pieprasa tikai izcilu kvalitāti. Dzirdēju ne vienu vien kļūdu, kas lika izskriet pa ķermeni nevis patīkamām prieka skudriņām, bet gan šermuļiem (dikti smuks vārdiņš vispār “šermuļi”). Vakara vadītājs bija Lauris Dzelzītis, kura attieksme pret pasākumu bija jūtama, lai arī savu darbu viņš padarīja lieliski. Pirmā atrakcija bija šovs “Dejo ar pasniedzēju”. Ideja jauka, bet tehniski vajadzēja noslīpēt, jo tika rādīti videomateriāli, kuru skaņa bija vienkārši katastrofāla. Ierakstot tak varēja izmantot kādu mikrofonu, nevis mobilā telefona fotoaparātā iebūvēto. Žūrijas vērtēšana arī bija savāda. Bija divi deju pasniedzēji, kas par pašu pāru dejošanu tikpat kā vispār neizteicās. Vienīgā, kas sniedza sakarīgus komentārus bija viņu SP vadītāja.Tad bija jauka uzstāšanās no Turības karsējmeitenēm, kas bija tiešām baudāma. Pēc tam bija Turības lepnuma balvu pasniegšana. Kopumā, kā Miks (manas SP vadītājs) izteicās, ka bija sajūta kā sēžot un skatoties televizoru. Vēl ballē bija karaoke telpa, kur dziedošus cilvēkus nemanīju, piparkūku darbnīca, kas ir jauki, bet es to neizmantoju. Masku darbnīca, kur izmantojami ļoti primitīvi izejmateriāli, deju zāle, kur neviens nedejoja, zīlēšanas stūrītis, kur nebija zīlnieces. Cilvēku bija daudz, bet man pazīstamu seju ārkārtīgi maz. Esmu pieradusi pie savas mazās pasaules, kur visiem ir vismaz viens kopīgs draugs vai paziņa. Šī vienkārši nebija mana pasaule. Aizbraucām ar vienu no pēdējiem tramvajiem. Šodien vismaz biju izgulējies zvēriņš, kas bija redzējis greznu vietu, kuras potenciāls, manuprāt, netika pilnībā izmantots.

 

Written on December 15th, 2011 , Events, Life, People Tags: , , , , , , ,

Šodien vējš mani nedaudz pakacināja, visu laiku pūšot nost manu kapuci.  Tas gan ir piedodams, jo vismaz autobuss bērnu trūkuma dēļ bija krietni tukšāks un mans ceļš uz akadēmiju patīkamāks.

Biju šodien pie jaunajiem saimniekiem parakstīt drošības naudas līgumu, kas nozīmē, ka viņi citus īrniekus vairs nemeklēs. Decembra sākumā būs jānoslēdz īstais līgums. Pirms tam gan jāatrod trešais dzīvokļa biedrs. Kandidāte vismaz ir. Mājas pagalmā mani sagaidīja trīskrāsaina kaķu skaistule, kas izrādās ir saimnieku kaķis. Mīļa viņa esot tikai, kad viņai kaut ko no kāda vajagot – šoreiz viņa gribēja tikt iekšā mājā.

Šovakar pie mums nāks šī dzīvokļa saimnieki. Ceru, ka saruna būs jauka un diena netiks izbojāta.

Vēl man šovakar ir jāuzraksta sonets. Ak, mājasdarbi, mājasdarbi…

Pirms pāris dienām sapratu, ka mana matu krāsa gadiem mainās diezgan sezonāli. Kad ārā sāk sārtoties lapas, tad parasti gribas arī matos ielaist rudeni. Tā kā pārāk ar ķīmiskajām krāsām negribas ielaisties, tad tie tiek krāsoti ar hennu. Kad tiek saprasts, kas ar hennu sanāk pārāk raibi un krāsa īsti neturas, tad tie tiek nokrāsoti ar ķīmisko sarkano krāsu. Kad ārā viss ir balts un salts, tad rodas doma, ka man tak sarkanā krāsa nemaz nepiestāv. Tad mati ir jākrāso melni. Pavasarī, kad viss sāk plaukt, tad gribas būt dabīgākai un mati netiek vispār krāsoti, jo gribas ataudzēt dabīgo matu krāsu. Tā paiet vasara, pienāk rudens un atkal lapas sārtojas.

Written on November 28th, 2011 , Life Tags: , , ,

Pamazām sākas jauna dzīve. Šodien tiku pie diezgan pamanāmas izmaiņas savā izskatā – matu garums ir samazinājies. Skatoties spogulī, atspulgs man atgādina kādu francūzieti. Frizēšanās notika Nacionālā teātra vīriešu grimētavā. Bija interesanti, jo ik pa laiciņam ieskrēja kāds šarmants aktieris un izspēra kādu jociņu. Viens dīca, lai viņam ar ļauj ko nogriezt.

Šodien piestrādāju par dzīvo audeklu bodyart eksperimentiem. Tā ir diezgan interesanta un tajā pašā laikā bezjēdzīga padarīšana. Man piedāvāja arī braukt uz Sanktpēterburgu kā modelei, bet man nav nedz laika, nedz dūšas izrādīties plašākai publikai.

Sanāca arī pāris stundiņas pavadīt Vecrīgā gaidot, tāpēc nopirku H. K. Andersena pasaku grāmatiņu. Vilšanās gan bija, ka tajā iekšā nav stāsta par mazo nāriņu, kas ir mans mīļākais. Patīk tas, ka pasakas nav bērnišķīgi naivas un ir iespēja nobirdināt pa kādai asarai.

Šodien bija plānots apskatīt vienu dzīvoklīti, bet pārdomāju, jo tas tomēr neliekas pārāk pievilcīgs. Uz ko īpaši nesmukāku par to, kādā dzīvoju tagad, noteikti negribētos.

Written on August 31st, 2011 , Life, People Tags: , , , , , , , ,

Rīts sācies ar divām traumām – no virtuves galda krītošais lielais nazis nedaudz aizķēra manas kājas aizmuguri un Freija samīļoja manu roku. Vismaz jūtu, ka šodien esmu dzīva.

Šodien esmu parakstījusies uz kaut ko nedaudz neparastu – būšu bodyart modele. Vēl šovakar ir plānota viena dzīvokļa apskate, uz ko gan es nelieku pārāk lielas cerības, kā arī friziera apmeklējums. Būs man īsi un kupli mati. Vispārīgais plāns ir dabīgās matu krāsas ataudzēšana, jo man patīk, kā viņi spīd. Mirdzums tajos ir zelta un reizēm sārtā krāsā. Parādās atblāzma no tā, ka man rados ir pavisam rudi cilvēki.

Jāatsāk vispār biežāk rakstīt šeit kaut ko . Nekas pārāk prātīgs jau nesanāk, bet man patīk pati rakstīšanas sajūta.

Written on August 31st, 2011 , Life Tags: , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē