No Rudens un Pilnmēness ietekmes man neizdevās izbēgt. Šodien iegādājos hennu un ielaidu savos matos rudeni. Nesanāca gan tik riži, cik vēlējos, bet jauka nokrāsa ir radusies. Īsto toni uzzināšu, kad tie būs izžuvuši. Varētu arī izžāvēt ar fēnu, bet man nepatīk viņiem tā darīt pāri. Henna galu galā ir jauka matu maska pēc kuras būtu kauns galināt savu galvas rotu.

Šodien biju ciemos pie jauka zvēriņa uz tēju. Gribēju šim zvēriņam atnest ko garšīgu no Stockman raibā piedāvājuma, bet tas neizdevās, jo sākušās tās muļķīgās trakās dienas. Lai tiktu pārtikas tirdzniecības zonā, būtu jāgaida garā rindā. Zvēriņš mājās nebija viens – pie viņa bija divi gaidīti iemītnieki kaķīšu veidolā un viens negaidīts vīriešcilvēka formātā. Kaķīši ir apburoši. Rudens un ziemas kaķi, kas ir skaisti un ļoti mīlīgi. Rudens kaķis ļoti cītīgi līda zem maniem svārkiem pie manām rudens zeķubiksēm, ielaižot tajās savus ļoti asos nadziņus. Zvēriņš bija saģērbies tā, ka izskatījās pēc jaukas biznesa lēdijas. Iemesls tam laikam tāds, ka šī lēdija aktīvi meklē darbu. Prieks par to, jo viņai pat piezvanīja un uzaicināja uz darba interviju jomā, kur viņa ļoti gribētu strādāt. Visu ciemošanās laiku dīvānā sēdēja iepriekš minētais vīriešcilvēks un vērās sava portatīvā datora ekrānā. Ar šo cilvēku man ir bijusi diezgan liela pieredze dzīvojot kopā. Skumīgi, ka nekas nav mainījies kopš tā laika. Vismaz ne uz labo pusi. Burvīgo zvēriņu viņš kaitina un nelutina kā to vajadzētu darīt. Cilvēkam ir darba problēmas, bet nerodas iespaids, ka tās kādā veidā mēģinātu risināt. Jau pirms gandrīz diviem gadiem nekas īsti nenotika šīs jomas risināšanā. Skumīgākais, ka cilvēkam, manuprāt, ir radošs prāts un vispār potenciāls darīt lielas lietas. Slinkums uz dzīvošana spēļu pasaulē gan potenciāla īstenošanai galīgi nepalīdz. Visdīvainākais man šķita tas, ka viņš nav izlasījis dāvanu, kas no zvēriņa puses tikusi ilgi un īpaši gatavota un šķiet ļoti, ļoti personīga. Meh.

Un laiks šodien ir vienkārši apbrīnojams. Gan izliju, gan bija krusa, gan pasakaina saules gaisma, kas izdaiļoja Vecmīlgrāvi, gan Pērkoņtēva dārdus dzirdēju, kamēr gulēju diendusu un gaidīju, kamēr henna iedarbosies.

Written on October 12th, 2011 , Life, People Tags: , , , , , ,

Vakar darba sakarā sanāca savāda un ne līdz galam patīkama diena. Bija paredzēts, ka man būs jāstrādā līdz diviem dienā, kad mani nomainīs mana priekšniece. Pieņēmu, ka stundu viņa kā parasti nokavēs, kas nebūtu nemaz tik traki. Galvenais dienas notikums bija paredzēts Freijas vešana pie vetārsta, kurš strādā līdz septiņiem. Priekšniece tā arī neierādās un G ar savas māsas draugu aizveda kaķīti divatā. Sanāk nejauki, jo tas galu galā ir mans kaķītis un es nebiju viņai klāt. Nostrādāju līdz darba laika beigām un vēl nedaudz palīdzēju draudzenei, kurai uznāca neliela sabēdāšanās par darba lietām. Sestdien viņai iespējams pīšu minibizītes. Līdz šim to esmu dažas reizes darījusi sev pati kā arī vidusskolas laikā vienam klasesbiedram divas reizes pasākumu laikā sapinu. Man bija prieks, ka iepriekšējo nedēļu man blakus kolēģe  bija ļoti burvīgs cilvēks, kura nodarbojas ar lina sedziņu, dvieļu, šaļļu aušanu. Dabūju no viņas dāvaniņu lina diegu spoļu formātā. Latvijā mazos daudzumos tos ir diezgan problemātiski iegadāties, ja negribas pamatīgi pārmaksāt. Pirms daudzdesmit gadiem viņai pirmās spoles arī tika uzdāvinātas – sanāk tāda kā jauno censoņu atbalstīšana. Ja man darba laiks būtu beidzies tad, kad tam vajadzēja beigties, tad būtu arī paspējusi izskriet zāļu tirgu, kas notika Doma laukumā. Rīta pusē dabūju nedaudz parunāties ar manu mīļāko garderobes tantiņu no NDĢ laikiem.Viņai pie somas bija skaista vārpu saulīte. Gan es, gan divas manas kolēģes iespiedzāmies sajūsmā un viena aizskrēja līdz tirdziņam iegādāties mums katrai pa vienai. Labi, ka tā, jo tās bija pēdējās pieejamās. Uz vakara pusi ciemos atnāca mana mamma un atnesa jauku vārpu pušķīti, ko viņai bija uzdāvinājis priekšnieks. Varēju smuki izpušķot darba vietu. Dienas jaukākais pircējs bija viens puisis, kurš vakarā plānoja piedalīties kādās svinībās Jūrmalā. Uzvilka linu kreklu un pusgarās bikses, novilka kurpes, samaksāja un aizgāja. Izskatījās tiešām lieliski. Prieks vismaz par to. Lietus arī bija tikai uz īsu brīdi.

Ar Jāņu svinēšanu šodien pārāk nenodarbošos, jo priekš sevis šos svētkus jau esmu nosvinējusi. Būs toties neliela lokācijas maiņa – pavadīsim nakti G māsas dzīvoklī, kas atrodas fantastiskā vietā. Dzīvoklis ir divpadsmitajā stāvā un ir logi uz trim pusēm, pa kurām visām ir iespējams vērot Ķīšezeru. Jāpieskata un jāpabaro būs bariņš kaķu.

Written on June 23rd, 2011 , Uncategorized Tags: , ,

Šodien kā jau bija plānots, aizbraucām ar brālīti ar riteņiem līdz kapiem nolikt puķītes. Sanāca pie viena arī pagrābt lapas un paravēt, jo izskatās, ka neviens tur kopš iepriekšējās reizes nav bijis. Vēl vajadzētu apgriezt krūmus, jo tie ir diezgan pamatīgi pārauguši. Šī bija pirmā reize, kad es biju tas cilvēks, kam bija jārāda ceļš. Ar nelielu GPS palīdzību tikām līdz galam bez īpašas maldīšanās.

Uz turieni sanāca braukt cauri Mežaparkam. Iepriekš nezināju, ka tas ir tik tuvu. Ir vēl viena vieta, kur doties garākās pastaigās vai vienkārši pabraukāties ar divriteni. Līdz zoo ar nesanāk pārāk tālu. Murvīgi ir tas, ka, braucot caur turieni, var sajust meža smaržu. Pietrūkst man ikdienā šī aromāta. Nedaudz kaitinoši ir skrituļslidotāji, jo tie aizņem lielāko daļu brauktuves, it sevišķi, ja tie ir vismaz komplektā pa diviem. Vēl man neliels pārsteigums bija norāde uz Mežakaķa trasi. Ja tur tiešām kaut kas tāds ir, tad tas izklausās pēc jauka pasākuma, kur pārbaudīt savu izturību un to arī nedaudz uztrenēt. Siguldas trase man reiz ļoti gāja pie sirds. Palīdz nedaudz pārvarēt bailes no augstuma, jo viss ir vairāk vai mazāk droši + prāts nodarbojas ar labākā ceļa meklējumiem, nevis baidīšanos, kam neatliek laika.

Atcerējos, ka kaut kur kapos esot kāds geocash. Nolēmu paskatīties tuvāk. Aizgājām līdz noteiktajai vietai, bet diemžēl atrast neizdevās. Nav vēl tādas pieredzes. Nolēmām ar brāli, ka kaut kad jārīko riteņošanas/geokešošanas pasākums. Iespējams tas būs nākamajā nedēļas nogalē. Varbūt arī kaut kad vēlāk, bet noteikti radīsies piemēroti apstākļi šādai nodarbei.

Lienīte šobrīd ir noguris zvēriņš ar dīvaino kāju sajūtu. Rīt noteikti tā būs vēl izteiktāka. Toties, cik patīkami bija atbraucot mājās iedzert aliņu ^^ Pie mājas arī nedaudz parunājos ar vienu no manas mājas iedzīvotājiem – sirmu kungu. Viņš mani iepazīstināja ar šī pagalma vecāko kaķeni. Jauka radībiņa.

Written on May 8th, 2011 , Animals, Life Tags: , , , , , ,

Deviņi brāļi/māsas vēlas iepazīties ar nopietniem nolūkiem.

Esam pieci balti, četri tumši (pavisam melns, gandrīz melns, pelēki pūkains un pelēki strīpains), mīļi jaunuļi bez kaitīgiem ieradumiem, patīk spēlēties, ēst, dzīvoties pa rokām un pleciem.

Meklējam uzticamus cilvēkus, kas varētu pakasīt aiz auss, regulāri pabarot un piedalīties spēlēs. Ja domā, ka vari būt mūsu draugs un īstais Cilvēks, droši nāc ciemos iepazīties!

No Kaķēnu migas , kur ir iespējams tiešraidē vērot, ko mazie pašreiz dara, kā arī tur ir saimnieku kontakti un jaunākās ziņas par to, kā kaķēniem sokas.

 

 

 

Written on May 6th, 2011 , Animals Tags: ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē