Samērā nesen viena cītīga blogu rakstītāja man jautāja, kāpēc es pēdējā laikā neko nerakstu. Laikam tā paša iemesla pēc, kāpēc tik grūti rakstīt arī lielākus darbus – par tiem ir, pirmkārt, jāatceras un, otrkārt, jāiesāk. It kā nav tik grūti, bet tomēr sajūta ir tāda, ka ir.

Šodiena ir interesanta diena. G vārda diena. Bija plāns viņu apsveikt ar G burta formātā izceptu (pirmā stāva konditorejā) kliņģeri. Kliņģeris gan bija izcepts, bet cepēja bija pārklausījusies un izcepusi D formātā, kas īpaši neatšķiras no pavisam vienkārša, apaļa kliņģera. Īpašs ir jebkurā gadījumā, jo ir sāļais. Kliņģeris arī bija par pus kilogramu smagāks, kā biju pasūtījusi. Mierinājums vismaz tāds, ka tiku pie 10% atlaides par visu šo. Un ir garšīgs.

Vēl viena atrakcija bija tāda, ka mamma mani nolaupīja un aizvedas uz t/c Spice. Tur ir Veselības centra 4 vakcinācijas filiāle. Man teorētiski vajadzēja revakcinēties jau pirms kādiem trim gadiem, bet pērnā gada vasarā man antivielas vēl bija. Tad pavadīju mammu pa kurpju veikaliem. Tiku arī pie skaistas zaļi pavasarīgas jaciņas. Es pati gan drēbes par tādu naudu nepērku (ja vien tas nav mētelis vai žakete). Tad kūka un kapučīno un jau esmu atvesta atpakaļ mājās. Beidzot arī apskatīju īpašo Jāņa Rozes grāmatnīcu. Ir tiešām jauka vieta. Grāmatas angliski pat par patīkamām cenām.

Šonedēļ arī atklāju velo sezonu. Pirmdien nobraucu laikam 23km. Pamatā tas bija līdz Pļavniekiem un atpakaļ pa vidam vairākas reizes apbraukājot rajonu, spēlējot spēli Ingress. Par to es plānoju uzcept kādu atsevišķu bloga ierakstu. Ir tik jauki spēlēt spēli, kas liek iet ārā un satikties ar īstiem cilvēkiem. Otrs brauciens bija uz centru un atpakaļ. Beidzot sapratu, kā darbojas Salu tilta tuneļi. Biju tik reiz pirms pāris gadiem braukusi un toreiz tiku pie vadātāja pilnas sajūtas. Izbraucu arī pa Daugavas promenādi pie Spīķeriem. Rīga ir ļoti, ļoti skaista.

Mājās ir ļoti gards alkohols, bet šovakar man to nav lemts garšot. Pareizā diena lai potētos :D

Aktuālā šī brīža krāsa ir zaļa. Jau atkal un laikam arī vēl joprojām. Pavasaris sirdī. Baltums aiz loga rada nelielu mulsuma sajūtu, bet drīz jau būs. Būs zaļas lapiņas un ziedi. Būs viss zaļš, skaists un modies. Jāmazgā logi un jāsvin dzīve. Drīz (20.03) jāsvin jaunais gads. Tam par godu esmu izgatavojusi skaistu, personalizētu plānotāju. Cerēju, ka varēšu to iesiet sietajos vākos un ar spirāli, kā to jau reiz darīju, taisot dāvanu kladīti. Diemžēl tas nav tik vienkārši un neietilpst standarta pakalpojumos. Toreiz taisīja bijusī dzīvokļa biedrene, bet tagad viņa strādā kur citur.

Šī arī bija jauka nedēļa, jo tikpat kā nebija jāiet uz darbu (nedēļu iepriekš gan bija jāiet gandrīz katru dienu). Nav tā, ka man tur nepatiktu, bet ir beigusies sajūsmas stadija. Vēl tik nedaudz vairāk par mēnesi un tas beigsies. Būs noteikti savādi, ka pēkšņi būs daudz brīva laika. Būs tad jāpievēršas vairāk dažādu fifigņu izgatavošanai un pārdošanai. Jaunākā lieta, ko gatavoju ir foto rotas – auskariņi un kuloniņi. Kad atnāks pa pastu materiāli, tad būs arī piespraužami žetoni.

Rītdien dažādas ar akadēmiju saistītas atrakcijas. Vispirms rektora vēlēšanu komisijas sēde. Uzzināšu, kas kandidēs uz šo amatu. Pagaidām zinu tikai vienu, ko mēs, studējošo pašpārvalde, izvirzījām. Pēc tam senāta sēde. Tas man atgādina, ka jāaizpilda valsts amatpersonas ienākumu deklarācija.

+dažas bildītes no ceturtdienas gājiena uz Bolderājas bāku

 

Nodarbojos ar aktivitāti, kas noteikti izklaidē katru cilvēku, kuram ir savs blogs – meklēšanas frāžu, ar kuru palīdzību cilvēki nonākuši blogā, caurskatīšanu. Piedāvāju iepazīties ar tiem, kas man likās interesantākie:

veterinārā klīnika vecmīlgrāvis, atvadu vēstule, kombuļu inese, krustmāte lienīte, apkalt ilksi, galvenais mulla mošejā, iepērk kastaņus, jauns puisis dāmas pirmā istanbul lidmašīna, juglas kapi kapu svētki, liekam rotas pie zilās kleitas, pārdod māju pie jūras, pirts tetelē, polu ir daudz vacija, savādi burti, turku mimika, vai turcijā ir biezpiens, vārds smukums folklorā, vāveres pēdu nospiedumi, 三角州代号liene

Written on July 25th, 2013 , Uncategorized Tags: ,

Mana Turcija strauji tuvojas. Pirms tam Janvāris ar kārtējo eksāmenu sesiju, kas gan šoreiz neizskatās tik saspringta kā citas, lai arī būs nedaudz jāpasvīst.

Šonedēļ vēl varu dzīvoties bez eksāmeniem, bet nākamnedēļ gan Turku valoda, turku literatūra un latviešu literatūra, priekš kuras vēl jāizlasa pāris grāmatas.

Kad vēl ir pietiekami daudz laika līdz pirmajam eksāmenam, bet ir sajūta, ka kaut kas tā labā būtu jādara, tad tik viegli pieķerties dažādiem mājsaimniecības darbiem – dzīvoklis kļūst arvien tīrāks un kārtīgāks :)

Šodien pēc vairāk kā nedēļas prombūtnes atgriezās mūsu dzīvokļa biedrene. Biju jau piemirsusi, cik viņa forša. Jāizbauda šis mēnesis, kamēr vēl varam dzīvot kopā. Galu galā mēneša beigās braucu prom un, kad atgriezīšos, viņa jau būs izvākusies, ja vien kādi plāni nemainīsies.

Jauno gadu tradicionāli sagaidīju pie Līgas un Māras mammas Teikā. Tur vienmēr jauki pasēdēt. Nedaudz skumīgi gan, ka tur mīt vairs tikai viens kaķītis. Šoreiz man pievienojās arī G. Izlējām laimītes. Viņš tika pie skaistas gondolas, bet man bija ne šis, ne tas. Salūta pavadīti devāmies pie G māsas uz spēļu vakaru. Bija jauki. Tik bija jau vēls un lielākā daļa cilvēku drīz vien devās prom. Man atkal ir atkarība no spēles Dominion. Jauki un briesmīgi, ka varu to jebkurā laikā spēlēt mobilajā telefonā. Īstu cilvēku pulkā gan tas ir daudz patīkamāk un interesantāk.

Pieņemsim, ka mana jaunā gada apņemšanās ir biežāk rakstīt šeit. Esot Turcijā noteikti būs interesanti un būs par ko rakstīt. Vienīgais jautājums, vai man būs laiks to darīt. Savā papīra dienasgrāmatā bieži vien rakstīju tad, kad bija mazāk notikumu un iemeslu to darīt.

Written on January 2nd, 2013 , Education, Life Tags: , , , ,

Ir nedaudz savādi, cik ļoti man patīk rakstīt, bet cik reti es to daru. Visbiežāk ir doma, ka vēlāk jau uzrakstīšu. Bet vēlāk vairs tas neliekas nedz svarīgi, nedz interesanti priekš citiem.

Šodien padalīšos ar to, cik veiksmīga jūtos. Vispirms akadēmijā paēdu pusdienas, kas sanāca daudz lētākas kā parasti. Pasūtīju sīpolu siteni, bet dabūju variantu, kur bija daudz mazu gaļas gabaliņu, kas nodrupuši no lielajiem. Rezultātā gaļas bija tikpat daudz kā būtu, ja tas būtu lielais gabals, bet jāmaksā man bija kā par parastu miltu mērci.

Tālāk devos medīt grāmatu, ko man vajag filozofijas vēstures semināram Nīčes “Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara”. Teorētiski šī grāmata vairs nav pārdošanā, bet tomēr aizbraucu uz izdevniecības veikalu. Atrodu attiecīgo telpu labirintā, kur ik pa posmam dzīvo kāda izdevniecība, ieeju iekšā un uzreiz ieraugu meklēto grāmatu man pretī smaidam. Izrādās tā ieradusies veikalā/noliktavā tikai vakar no kādas bankrotējušas grāmatnīcas Limbažos. Sistēmā nemaz nebija informācijas, ka šī grāmata ir pārdošanā. Bet tomēr es pie viņas tiku. Pēc tam uzgāju otrajā stāvā, kur mīt grāmatu un kancelejas preču bāze. Tāda maza paradīze zemes virsū, kur var dabūt visas jaunākās grāmatas par daudz zemāku cenu kā veikalos.

Written on September 13th, 2012 , Education, Life Tags: , , , ,

Pirms kāda laika minēju, ka gribu nomainīt blogam galveno bildi. Rezultātā tagad viss izskatās citādāk. Ka patīk?

Written on January 8th, 2012 , Uncategorized Tags:

Man gribas nelielas pārmaiņas šim blogam. Iespējams drīz nomainīsies galvenā bildīte.

Written on January 1st, 2012 , Uncategorized Tags:

Tagad, kad ir pagarināts dzīvokļa līgums un iekārtots mans stūrītis, jaunas mājvietas meklējumi vairs nešķiet tik kārdinoša. No rītiem gaisma tagad ir abās istabās – guļamistabā īstā Saule, otrā istabā atspulgs no pretī esošās deviņu stāvu ēkas. Interesanti, vai tā būs visu ziemu, vai arī saulīte būs virs apvāršņa nepacelsies pietiekami augstu.

Šovakar smaržīga vanna kopā ar G. Glāze dzirkstoša vīna. Un rīt turku valoda 8:30.  Un dīvainākais, ka man tas vairs nešķiet šausminoši agri. Izgulēties tagad varu pa 7 stundām, nevis kā agrāk, kad man vajadzēja 10.

Šodien vispār bija ideāla rudens diena – saulīte spīd, bet gaiss ir patīkami drēgns un trūdošu lapu smaržas pilns. Patīk iedomāties, ka koku lapas ir mūsu vasarā izsapņotie sapņi un domas, ko noklausījušies koki. Lapām krāsojoties un nokrītot zemē, viss tiek palaists brīvībā, lai varētu piepildīties.

Gribu ābolus. Ar tādiem it kā ir pilns tirgus un pat Rimi ir parādījušies Latvijas āboli, bet man nav sajūtas, ka tie būtu Mani Āboli. Man vajag redzēt ābeli, kur tie auguši, priecāties pavasarī par tās skaistajiem ziediem. Jūrmalas mājas dārzā bija tik dažas ābelītes, bet tie āboli bija tik mīļi un gardi. Iespējams man tīk tas, ka tie veidoti no Māju zemes. Dzīvoklim sava ābeļdārza nav. Noteikti vēlos reiz savu lauku māju vai vismaz mazdārziņu, kur būtu vismaz viena mana ābele. Un jābūt arī kādam pīlādzim. Nezinu īsti kāpēc, bet tādu noteikti gribu.

Vēl viens jaunums ir tāds, ka man ir jauna mīļākā krāsa. Tā ir tāda zili violeta, kāda ir, kad izlīst veco lodīšu pildspalvu tinte.

Teicu G, ka šis būs īsais ieraksts. Ha…

 

Written on October 2nd, 2011 , Life Tags: , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē