Ir nedaudz uzkrājies nogurums. Muskuļi un saites visu laiku par sevi atgādina. Gribas mājās karstā vanna, bet līdz tam vēl mazdrusciņ jāpaciešas. Ap vieniem naktī vismaz pilsēta palika klusāka un varēju izgulēties.

Šodien ir svētdiena, kas Barselonā nozīmē divas lietas, pirmkārt, lielākā daļa veikalu ir ciet, otrkārt, liela daļa valsts muzeju pēc 15:00 ir bez maksas. Kad divi tūristi, kas sirdī ir biologi, domā, uz kādu muzeju būtu jauki aiziet, tad, protams, prātā nāk dabas muzejs, bet vispirms vēl pāris lietas. Rīta kafija. Uz brīdi iegājām citā McDonaldā, bet tur bija pārāk daudz tautas un vispār nebija laba sajūta, tāpēc devāmies uz jau ierasto. Kafija un mērcītes vakaram, kad taisīsim budžeta burgerīšus viesnīcā.

Netīšām izgājām pa ieliņām tā, ka tieši iegājām ciemos pie katedrāles zosīm, kuras vēl nebijām satikuši. Skaista un mierīga vieta. Ļoti priecājos, ka neesmu tur tūrisma sezonā. Daudz sakrālāka sajūta gan bija kalna takās, nevis katedrālē. Tālāk devāmies dabas muzeja virzienā, kuram vajadzētu būt netālu no triumfa arkas. Atradām, bet izrādās ciet uz rekonstrukciju. Pastaigājāmies vēlreiz pa parku, kurš šoreiz bija pilns ar atpūtniekiem un to izklaidētājiem. Pie kaskādes bija svinga deju pasākums, bet kaut kā sakautrējos pievienoties. Mums arī bija pārāk daudz mantu, kuras negribējās atstāt bez uzraudzības. Parkā vislielākais prieks bija par kādu mākslinieku, kurš gan nodarbojās ar stikla lodes kontaktžonglēšanu, gan staigāšanu pa slackline, to visu apvienojot kopā ar aktīvu bērnu izklaidēšanu un joku izspēlēšanu. Iedvesmojošs mākslinieks. Pie kaskādes arī papriecājāmies par varavīksnēm.

Kārtējā cepumu un sulas pauze, google maps un es atrodu, ka gar jūras malu var aiziet līdz vietai, kur ir vēl viena dabas muzeja ēka kā arī Primark veikals. Gribējās izmantot izpārdošanu priekus. Redzējām centrālo vilcienu staciju, kas ir patīkami iespaidīga. Tālāk uz pludmali. Netīšām iegājām vienā ragā un nogājām laikam kādus trīs liekus km, bet tas nekas. Pastaiga gar jūru vienmēr jauka. Man gan Vidussjūra pēc manas mīļās Baltijas jūras liekas kaut kādā ziņā nepareiza, bet viss jau atkarīgs no pieraduma. Prieks redzēt, ka daudzi cilvēki šeit nodarbojas ar aktīvo atpūtu. Bija arī vairākas jaukas smilšu skulptūras, kur katrai bija pievienots kāds degošs elements. Populārākais tēls bija pūķis. Diezgan daudz ielu tirgoņu, kas savu preci tirgo uz sedziņām, kuras pāris sekundēs var savākt un doties prom, lai policija neaiztur par nelegālu tirgošanos. Gājām ilgi, bet bija patīkami. Galīgi neticas, ka ir Janvāra vidus. Ziema.

Dabas muzeju atradām par to ļoti priecājāmies. Iešana pa tumsu ar izgaismotiem eksponātiem. Labi aprakstīta un parādīta zemes klimata un dzīvības veidošanās. Daudz fosīliju. Atsevišķa izstāde par dinozauriem. Burvīga fotoizstāde. Zvēri, augi, sēnes, mirkoorganismi, ieži un minerāli. Skaisti, bet nedaudz par daudz. Noguru no informācijas un apkārt skrienošiem bērniem.

Primarks kā jau liels veikals svētdienā bija ciet. Bet vismaz mēs to atradām.

Spēka atpakaļ iet ar kājām nebija, tāpēc meklējām transportu. Sapratām, ka pa ielu, kur atradāmies, iet tikai viena autobusu līnija – H16. Ar šo mēs jau esam braukuši daudz un dikti. Vēl patīkamāks pārsteigums, ka pie stūres mums jau pazīstams šoferītis, kas mūs atveda no otra Barselonas gala, kad atbraucām no kalna. Mans ceļa biedrs ar savu gandrīz 2m augumu, garo bārdu, cepuri un vispār neierasto tēlu ir grūti aizmirstams. Patīk man šādas mazas sagadīšanās. Vakar, kad vēlreiz iegājām paēst mums jau mīļajā vegānēstuvē, tur bija tikai viens brīvs galdiņš – tas, pie kura sēdējām pirmajā reizē, kad vieta bija gandrīz tukša.

Rītdien vēl iziesim bezmaksas Gaudi tūri, tad varbūt Sagrada Famila no iekšpuses un tad jau jāpošas mājup. Ceru, ka sniegs tur vēl ir, jo man ziņo, ka paliek relatīvi silts. Varbūt vēl jānopērk kāds suvenīrs, bet ar tādiem man neiet. Pirkt kaut kādus ķiņķēziņus galīgi negribas, atrast ko tiešām burvīgu nav viegli un nepieciešama veiksme. Patīk reizēm paņemt kādu ziedu vai čiekuru, bet šoreiz nebija nekā tāda, kas gribētu pie manis mājās.

Sākotnēji šodien bija paredzēta Gaudi diena, bet izskatās, ka būs kādu citu dienu. Vēl tādas šeit paredzētas pietiekami daudz. Pamodāmies vēlāk nekā būtu optimāli ceļošanai, bet varbūt arī labi, jo visos šodienas galvenajos objektos nokļuvām tieši brīdī, kad tur bija lielisks apgaismojums fotografēšanai.

Izskatās, ka kafija McDonaldā būs tradīcija. Diez vai par 1eur ko labāku var atrast. Šī pilsēta lēta nav. Vidēji pusdienu piedāvājums kafejnīcās maksā ap 10eur. Vietējais vīns, kas maksāja zem 2eur gan ir labs :D

Šodiena sanāca staigājamā diena. Nogājām ap 12km. Tagad vakarā ir patīkama noguruma sajūta gan kājās, gan dibena muskuļos. Paldies mammai, kura man aizdeva ļoti ērtus zābaciņus. Daudz kur var aizbraukt ar metro vai autobusu, bet kaut kā interesantāk ir iet ar kājām. Īpaši man patīk apskatīt tās pilsētas daļas, kas nav domātas tūristiem.

Visi zina, ka Sagrada Familia ir populārākais tūrisma objekts pilsētā, līdz ar to mums arī bija līdz turienei jāaiziet. Pirmajā brīdī, kad aiz ielas stūra parādās skats uz šo grandiozo celtni, ir sajūta kā sapnī. Neticas, ka kas tāds realitātē var eksistēt. Skaisti un viss vēl procesā. Iekšā bez online biļetēm nelaida. Izdomājām arī, ka īsti liekas naudiņas nav, tāpēc izlaidīsim skatu no iekšas. Internetos arī lasītas atsauksmes, ka labāk ieguldīt naudiņas netālu esošajā slimnīcā. Uz to arī devāmies un bija vērts. Hospital de Santa Creu i de Sant Pau celta pagājušā gadsimta sākumā un ir tiešām skaista. Bildes gan būs tik ceļojuma beigās. No sākuma mums mēģināja pārdot padārgu ieejas biļeti, bet saprata, ka mēs tādi nabaga stundentiņi un iedeva lētāko.

Pēc slimnīcas apskates devāmies kalnā augšup uz vietu, kas ieteikta kā labākā vieta panorāmas skatu uzņemšanai. Random cilvēkiem internetā bija taisnība un bunkura kalnā bija ļoti, ļoti skaisti. Gan burvīgu augu pilnas takas – gan priežu mežiņi, gan puķītes, kuru ziedi izskatījās pēc pūkainiem kāpuriņiem, gan tiešām burvīgi panorāmas skati. Augšā bija diezgan daudz jauniešu, kas ieradušies pārsvarā pa pārīšiem vērot saulrietu. Tāda jauka bohēmas sajūta.

Spēka atpakaļ iet ar kājām vairs nebija, tāpēc izbaudījām autobusa iespējas. Tad vēl nedaudz naksnīgas pastaigas, līdz atradām normālu veikalu, kur iepirkt pārtiku. Vakariņās pasakaini gardas maizītes.

Rītdien mierīgā diena un viesnīcu maiņa. Parīt brauksim uz Montserrat. Latviešiem doma par kalniem rada patīkamu alku sajūtu.

Written on January 12th, 2017 , travel Tags: , , , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē