Liene. Tā esmu es, vai vismaz mana ārējā čaula. Tā ir tā daļa manis, ko izvēlos atklāt citiem virtuālajā un reālajā pasaulē. Milzīga mozaīka, kas sastāv no neskaitāmi daudz gabaliņiem, dažādu krāsu un formu. Mozaīku  liekot, var rasties problēma, jo daži gabaliņi atkārtojas, bet citi ir jāliek vairākos slāņos, lai tiktu pie pilnīga attēla. Daži, visbiežāk sirds rajona, gabaliņi ir atrodami citos cilvēkos. Kāds cits ir paslēpts pie senā vītola saknēm, cits noslīcis jūras dzelmē.

Lienei bieži vien niez pirksti, jo gribas radīt ko jaunu un skaistu, kaut ko nebijušu. Tāpēc rodas dažādas rotas – gan no pērlītēm, gan no vārdiem, gan no skūpstiem, apskāvieniem un glāstiem.

Kad Lienes daļa Regīna uznirst virspusē, tad gribas iepazīt pēc iespējas vairāk cilvēku – viņu sapņus, viņu saknes un galotnes. Gribas būt visur, dzirdēt visu, sajust visu, būt.

Kad Marija uznirst, tad vēlos būt viena kādā skaistā mežā, parkā, pie jūras, kādas baznīcas drupās. Izdziedāt Zemes mūziku, izdejoties ar fejām, paraudāt mēnesnīcā.

Vēl manī ir paslēpies Aivars Vairogs. Ideālais vīrietis, kas atrasts manī. Esmu pilnīga, manī ir viss. Spēju dzīvi baudīt. Varu pagatavot visgardākos ēdienus, varu radīt jaunu mūziku, varu uzrakstīt kādai skaistai meitenei dzeju, varu saņemt sevi rokās.

Pēdējā laikā visbiežāk esmu Aurora. Mīlu. Redzu. Dzirdu. Sajūtu.

Written on May 31st, 2011

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē