Katru ceturtdienu manu ir semināri. Nepāra nedēļās literatūras vēsturē, pāra teātra vēsturē un baltu mitoloģijā. Vai arī otrādi. Jebkurā gadījumā uz šo ceturtdienas rītu būtu jāizlasa Džoisa Uliss. Viena no tām daudzajām grāmatām, kas katram inteliģentam cilvēkam būtu jāizlasa, bet maz kas ir tiešām izlasījuši. Mans brālis esot. Tas man neliek justies labāk. Pagaidām mani visvairāk kaitina milzīgais komentāru daudzums – gribētos būt tik zinošai, lai lielāko daļu no tā visa zinātu. Vispār jau es pat daudz ko zinu. Negribas arī palaist ko īpaši svarīgu šajos komentāros, kas būtu kā maza zelta atslēdziņa, kas palīdzētu izprast šo 20.gs. literatūras šedevru. Laikam, lai nonāktu līdz šādai atziņai, grāmata ir arī jāizlasa un visdrīzāk ne vienu reizi vien. Pie viena arī Odiseju.

Šodien vispār jūtos nedaudz kašķīga. Svētdienās man vajag sauli, lai es varētu justies labi. Ja ļoti saņemtos, tad varētu justies labi arī tāpat, bet saule… Laiska, skaista svētdiena… SunDay! Man ne īpaši patīk, ka latviešu valodā svētdiena tiek saukta par svētdienu. Kādēļ lai viena diena būtu svētāka par pārējām.

Nākamnedēļ akadēmijā būs studentu pašpārvaldes vēlēšanas. Pieteicos. Ir nedaudz savādi, ka pēc nolikuma ir tā, ka tikai es un Agnese vispār oficiāli varam kļūt par pašpārvaldes vadītājām. Agnese to dara šobrīd un ne īpaši grib palikt šajā postenī. Ir grūti to darīt ilgāk par gadu, jo neglābjami cieš mācības. Darbs, kur arī maksā kādas naudiņas, arī nenāk par ļaunu. Labprāt turpinātu būt tāds kā pašpārvaldes it cilvēks, kurš arī darbojas dažādās padomēs, tajā skaitā akadēmijas Senātā. Pavisam iet prom no visām šīm aktivitātēm negribas, jo man ļoti patīk, ka esmu tik ļoti iekšā un zinu, kas notiek. Pazīstu jau lielu daļu no svarīgākajiem un interesantākajiem pasniedzējiem.

Man ir visjaukākais kaķītis pasaulē. Vismaz vispatīkamākais pieskārienam noteikti. Tagad guļ melnais spalvu kamolītis man pie kājām.

Vakar uzvārīju laša zupu. Es zupas kaut kā vāru ārkārtīgi reti. Šī man garšo jo īpaši labi. Buljons no neliela laša gabaliņa sanāk tik gards, ka ēdot no laimes nezinu kur likties. G arī garšoja. Laikam vajadzētu kādu zupu uzvārīt biežāk. Skatās jau labs ēdiens. Nezinu gan pēc kādiem kritērijiem, bet latvieša apziņā kaut kāda tāda doma ir.

Šajā semestrī ir divi burvīgi priekšmeti pie fantastiskas pasniedzējas. Tie ir Starpkultūru komunikācijas stratēģijas un Interkulturālās komunikācijas teorijas un pētniecības metodes. Uzzinu daudz par to, kāds ir dažādu tautu software. Pie viena kāds tas ir tipiskam latvietim un kā labāk saprasties ar citiem – gan savējiem, gan svešiem un kas tas tāds Svešums vispār ir.

Šodien rakstās par visu un neko. Galvenais, ka vēl joprojām man patīk rakstīt. Sajūta ir tik laba, ka pat aizmirstas, ka zem datora ir lielais Uliss, ko man vajadzēja šajās minūtēs turpināt lasīt. Varbūt sevi nemocīšu. Jāuztaisa kas garšīgs un varbūt jānoskatās ar G kāda filma.

 

 

Written on October 6th, 2013 , Education, Life Tags: , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē