Šodien vējš mani nedaudz pakacināja, visu laiku pūšot nost manu kapuci.  Tas gan ir piedodams, jo vismaz autobuss bērnu trūkuma dēļ bija krietni tukšāks un mans ceļš uz akadēmiju patīkamāks.

Biju šodien pie jaunajiem saimniekiem parakstīt drošības naudas līgumu, kas nozīmē, ka viņi citus īrniekus vairs nemeklēs. Decembra sākumā būs jānoslēdz īstais līgums. Pirms tam gan jāatrod trešais dzīvokļa biedrs. Kandidāte vismaz ir. Mājas pagalmā mani sagaidīja trīskrāsaina kaķu skaistule, kas izrādās ir saimnieku kaķis. Mīļa viņa esot tikai, kad viņai kaut ko no kāda vajagot – šoreiz viņa gribēja tikt iekšā mājā.

Šovakar pie mums nāks šī dzīvokļa saimnieki. Ceru, ka saruna būs jauka un diena netiks izbojāta.

Vēl man šovakar ir jāuzraksta sonets. Ak, mājasdarbi, mājasdarbi…

Pirms pāris dienām sapratu, ka mana matu krāsa gadiem mainās diezgan sezonāli. Kad ārā sāk sārtoties lapas, tad parasti gribas arī matos ielaist rudeni. Tā kā pārāk ar ķīmiskajām krāsām negribas ielaisties, tad tie tiek krāsoti ar hennu. Kad tiek saprasts, kas ar hennu sanāk pārāk raibi un krāsa īsti neturas, tad tie tiek nokrāsoti ar ķīmisko sarkano krāsu. Kad ārā viss ir balts un salts, tad rodas doma, ka man tak sarkanā krāsa nemaz nepiestāv. Tad mati ir jākrāso melni. Pavasarī, kad viss sāk plaukt, tad gribas būt dabīgākai un mati netiek vispār krāsoti, jo gribas ataudzēt dabīgo matu krāsu. Tā paiet vasara, pienāk rudens un atkal lapas sārtojas.

Written on November 28th, 2011 , Life Tags: , , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē