Dzīve rit strauji un visnotaļ interesanti.

Mājās no dzīvokļa ir izvākušies abi ierastie vīriešcilvēki un viņu vietā ir ievākušies burvīgs sieviešcilvēks un trušvīrietis Susurs. Dzīvoklis kārtojas un pārkārtojas. Būs skaisti, mājīgi un piemēroti dažādiem pasākumiem, jo beidzot būs viesistaba kā viesistaba.

Pasākumiem gan nebūs Decembrī īpaši daudz laika, jo darbā divas kolēģes iet prom un pagaidām tikai viena ir atrasta vietā, līdz ar to strādāt nāksies daudz un dikti. Toties rezultātā būs cilvēcīga paskata alga. Tā kā Novembrī paņēmu atvaļinājumu uz nedēļu un vispār bija maz maiņu, Decembrī naudiņu būs pamaz. Tas nekas, ka tas ir mēnesis, kurā cilvēki, ja vien neboikotē Ziemassvētku dāvanu padarīšanas, iztērē visvairāk naudiņu.

Šodien, vispār jau vakar bija studējošo pašpārvaldes vēlēšanas. Kārtējo reizi esmu Mārketinga/IT virziena vadītāja. Patīk un laikam arī sanāk, ja vien visu izdaru laikā. Nemāku būt akadēmijā un nebūt pašpārvaldē. Tā ir tā vieta, kur aktīvi notiek sadarbība starp kursiem, kur darbojas aktīvākie un interesantākie cilvēki, no kuriem varu smelties iedvesmu.

Written on November 27th, 2015 , Life

Laiks viesnīcā ir ciklisks. Ļoti jūtami gada laiki. Nedēļas cikls, kur katrā nedēļas dienā ir cits darba apjoms un iespēja nopelnīt, pārdodot papildpakalpojumus. Dienas cikls. Dienas un Nakts maiņa. Piecās dienās man sanāk četras nakts maiņas. Ilgojos saules. Novembra sākumā atvaļinājums. Nogurums.

 

Written on October 12th, 2015 , Life, Work

Jau pusgads pavadīts strādājot viesnīcā. Vasara iet uz beigām, drīz pirmais septembris. Varbūt jānomaina viesnīca nedaudz tuvāk mājām. Varbūt arī ne. Šeit, lai arī ne līdz galam izdevīgi, esmu jauki pieradusi pie cilvēkiem un procesiem.

Mācīšos atkal Latvijas Kultūras akadēmijā. Šoreiz apakšprogrammā Tradicionālā kultūra un latviešu folklora. Sanāks vienlaicīgi apgūt priekšmetus gan no pirmā, gan ceturtā kursa un varbūt vēl nedaudz franču valodu kopā ar trešā kursa studentiem. Ļoti gribas atpakaļ akadēmijas sienās pie turienes jaukajiem cilvēkiem. Kursā būsim 9 meitenes. Cik var saprast no FB profiliem, izskatās pēc interesantiem cilvēkiem. Saistībā ar akadēmiju man ir jautājums pašai sev, vai es varu mācīties tikai tik cik ir nepieciešams, nevis līst iekšā gan studējošo pašpārvaldē, gan dažādās akadēmijas padomēs. Pavisam izvairīties noteikti nesanāks, jo jau pirmajā dienā vadīšu vienai pirmkursnieku grupiņai ekskursiju pa Maskavas priekšpilsētu. Pēc nedēļas arī palīdzēšu ar iesvētību rituālu. Teorētiski es par varētu pašpārvaldi kādu gadu vadīt, bet tad man nepietiktu laika gandrīz nekam citam. Naudiņas jau neviens par to nemaksā.

Vēl man gribētos regulāri būt kādas folkloras kopas dalībniecei, kā arī iestāties studenšu korporācijā, bet tad man vajadzētu izdomāt, kā dzīvot vispār negulot :)

Septembrī gaidām ļoti priecīgs notikums – Asnates kāzas. Vispār ir tāda sajūta, ka šovasar ir apprecējušies vai vismaz saderinājušies gandrīz visi mani bijušie klasesbiedri un kursa biedri. laikam kļūstam pieauguši. Laikam.

Written on August 29th, 2015 , Education, Life

Sarmots un saulains rīts Ziemeļīrijas pilsētā Newry, kur ar G esam atbraukusi ciemos pie viņa tēva. Lielākā daļa cilvēku šajā laikā brauc  uz savām mājām atvaļinājumu ietvaros no visādam Īrijā, Anglijām un Amerikām. Mēs gan nedaudz otrādi. Neesam gan vienīgie, jo lidmašīna bija gandrīz pilnībā izpirkta. Izlēmām uzticēties Ryanair randoma dieviem un tikām pie labām vietām blakus trešajā rindā. Lidosta Rīga ir tik mīlīgi maziņa. Iepirkām nedaudz melnā balzama. Somās arī pa cigarešu blokam katram. Pie vārtiem jauks pārsteigums, ka neviens īpaši neskatījās uz rokas bagāžas izmēriem un svaru. Mums gan ar to vajadzēja būt visam kārtībā, bet tāpat interesanti. Trīs stundas gaisā. Šoreiz piemirsu, ka par lidošanu var arī uztraukties. Šis man nedaudz noderēs darbā empātijas sajušanai ar klientiem, jo reizēm piemirstas, kā tieši ir būt lidostā. Bieži nesanāk.

Pirms izlidošanas uzzinājām, ka plānotais autobuss svētku dēļ ir atcelts un būs jāgaida Dublinas lidostā stundas sešas. G man atgādināja, ka es iespējams zinu vienu cilvēku, kurš varētu palīdzēt vai nu ar padomu vai varbūt pat aizvest, jo dzīvo šajā salā. Sazinājos fb. Un viss izvērtās daudz , daudz labāk kā tas būtu bijis, braucot ar autobusu – ātrāk, lētāk, jautrāk un noderīgāk. Pieveda arī pie pašām mājas durvīm. No autoostas būtu bijis ar koferīšiem vēl kādas nepilnas 20min jāstumjas kalnā augšā. Samaksa bija skaista kaste, kurā gulēja divas melnā balzama pudeles – upeņu un parastais. 1.janvārī varbūt būs kāds kopīgs izbraukums uz kādu smuku vietu.

Ierodoties miedziņš nāca ļoti, jo, pirmkārt, mans organisms naktsmaiņu un Ziemassvētku dēļ bija kopumā nedaudz izdedzis, otrkārt, divu stundu laika zonu starpība arī ir jūtama. Sagaidīja gan mūs ar ļoti gardām siļķītēm un krabju salātiem, kas garšo savādi, jo to sastāvā ir nevis krabju nūjiņas, bet gan īsti krabji. Jūrnieku atrakcijas.

Pirmajā dienā aklimatizējāmies, izstaigājāmies. Izbaudīju nedaudz sāpošu celi, jo šeit ir ļoti kalnains un man kājiņas pieradušas staigāt pa Latvijas līdzenumiem.

Sarma ir pat skaistāka par sniegu, jo visu pasauli ietin skaistās, baltās mežģīnēs. Būs arī dažas smukas bildītes. Migla kalnos. Pelēkas baznīcas. Smukas rindu mājiņas ar dažādu krāsu durvīm. Pārpušķotas egles.

Šeit ir melns runcis vārdā Fredis. Viņš man tikko pusstundu diedelēja konservu. Nedabūja. Tagad ēd vakardien uzlikto. Tā vispār mīlīgs. Viņam kaut kas nav īsti labi ar lūpu, bet nevar saprast kas. Vietēji vetārsti viņam nepalīdzot. Man ir aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar viņa pamatbarību. Sausā barība, kas ir dažādās krāsiņās. Droši vien kaut kas no pavisam lētā gala. Esam ar Fredi tagad mājās divatā, jo G ar tēvu aizgāja uz bezdarbniekiem, nokārtot visādus dokumentus. G tēvs desmit gadu laikā šeit angļu valodu tomēr nav iemācījies.

Vakar nedaudz atjaunoju savu garderobi. Šeit jau ikdienā apģērbu cenas ir daudz patīkamākas kā Latvijā. Ar pēcziemassvētku atlaidēm ir pavisam jauki. Vakar arī  tikām pie interneta. Mobilā. Priekšapmaksas. Tagad mans telefons darbojas kā wi-fi hotspots. Ātrums ir tāds, ka ikdienišķas interneta aplūkošanas laikā nav jālamājas. Pagājušo reiz bijām paņēmuši tādu, kas bija daudz lēnāks un tad pat e-pasta apskate bija smaga. Pieslēdzoties internetam, arī tiku pie ziņas, kas ir normāls etsy pirkums. Pēc brīža vēl viens. Pēdējo divu mēnešu laikā nebija bijis neviena, lai arī pirmsziemassvētku laiks skaitoties veikalniekiem tas ražīgākais. Labi vismaz, ka šajā gada laikā visi zina, ka pasts ir pārslogots un paciņas īpaši ātri negaida. Nosūtīšu pēc atgriešanās.

Mana melnā tēja ar pienu un medu ir izdzerta un šis ieraksts ar laikam ir savā izskaņā. Tēja vispār bija nepatīkams pārsteigums, jo šajā mājā melnās tējas, mums ierodoties, nebija. Tagad ir. Earl Grey. Jo man šī vienkārši garšo. Ar pienu un medu. Paldies!

 

Ziemassvētki nosvinēti. Trīsreiz. Pirmie Madonā Silmalās ar kopas biedriem. Skaista pastaiga pa mežu, kur atradām visjocīgākās sēnītes un ķērpīšus, arī zemledus makšķernieku gandrīz bez ledus. Ar personīgā bluķa nodedzināšanu un ziemassvētku pirtiņu, kur tiku nopērta ar egļu zaru slotiņu. Pirtis ir tik burvīgas!

Otrie Pļavniekos ar manu ģimeni. Mūsu skaits aug. Pantiņu nezinātāji varēja minēt mīklas. Apmēram pusē gadījumu atbilde bija saistīta ar debesu velvi. Sabotieri.

Trešie Kalngalē ar G ģimeni. Visapkārt bērni. Ēdieni visām gaumēm un četriem kuņģiem. Pīlādžu saldais. Egle, kas ir tik skaista, ka izskatās mākslīga. Sniegs. Ēdamie kastaņi. Gards vīns. Ļoti daudz bērndārznieka dziesmas. Ir potenciāls būt labam koristam. Pārāk maz gulēts pēdējā laikā, tāpēc visa galā nolūzu.

Šodien koferis pa lielam sakrāmēts. Mazs un sarkans. Visas ierīces uzlādētas. Tagad laiks Ziemassvētku tējai, Doctor Who īpašajai Ziemassvētku sērijai un kaltētiem ābolīšiem.

Vakarā uz Ziemeļīriju.

 

Written on December 26th, 2014 , Life Tags: ,

Neesmu šajā blogā neko rakstījusi tik sen, ka pat laikam mana mamma vairs ik dienas neienāk, lai pārbaudītu, vai nav kaut kas jauns. Šodien bija Latvijas Kultūras akadēmijas un Stradiņa universitātes organizētās kultūras žurnālistikas vasaras skolas atklāšana. Atcerējos, ka man patīk rakstīt. Ikdienā gan parasti pietrūkst tā klikšķa, kas man liktu tiešām piesēsties un sākt to darīt. Vislabāk tas notiek ne savā istabā un portatīvajā datorā. Tastatūra kaut kā nedaudz ērtāka. Un vides maiņa arī vienmēr ir iedvesmojoša.

Diena gan sākās ar to, ka sapratu, ka jau atkal ir karsts. Tas laikam nevienam nav nekāds jaunums, bet katru riezi karstums mani nedaudz pārsteidz. Labāk jūtos nedaudz vēsākā klimatā. Tiku pie Paldies vīna no cilvēka, kuram palīdzēju iesniegt dokumentus akadēmijā. Izrādās gan, ka tas nebija tik ļoti nepieciešams, jo iestāšanās tika pagarināta un viņa pati šodien varēja ierasties. Nedaudz kāda Ingress spēlētāja iespaidā, nedaudz vienkārši tāpat man arvien vairāk sāk iegaršoties Riesling šķirnes vīnogu vīni. Balti, svaigi, pus kaut kādi tā kā man patīk. No pasta arī jauks pārsteigums – pasta kastītē mani gaidīja gan paciņa, gan uzaicinājums pēc vēl vienas. Neliela vilšanās gan par to, ka tā, kas mani gaidīja pastā, bija tikpat liela kā tā, kas tika iemesta pasta kastītē. Neizprotu principus, pēc kuriem tiek izlemts, kuras likt kastītē un par kurām tikai atstāt ziņu. Varēšu atkal taisīt daudz piespraudītes. Ja vien kāds viņas atkal pasūtītu, būtu pavisam labi. Bija jūnijā pasūtījums no akadēmijas – 150 piespraudītes priekš absolventiem un citiem īpašiem cilvēkiem, kā arī iepriekš diezgan bieži pasūtīja ingress cilvēki uz dažādām pasaules valstīm.

Vakar bijām ar divām jaukām feju meitenēm uz Vecāķiem bildēt lietas un arī pašas sevi, lai būtu skaists un krāsains kopīgais Etsy veikaliņš . Nosaukums tam būs Fairy Hat jeb feju cepure. Skaists sapnis, dārzs, mežs, dabas maģija un daudz skaistuma. Man foto jomā vēl daudz jāmācās. Bilžu arī ļoti daudz  – nezinu, kad tikšu ar visu apstrādi galā. Manas preces šoreiz ir sapņu ķērāji – krāsas un spalvas. Spalvas arī iepinās pie matiem iespraužamās bizītēs.

Šodienas diskusija žurnālistikas vasaras skolā bija par to, kas tad vispār ir kultūra, kā arī, kas Latvijā ir kultūras dienas darba kārtībā. Skaidrs, ka uz kultūru var skatīties gan plašā, gan šaurā nozīmē. Man patīk plašais, antropoloģiskais skatījums, kurā kultūra ir kādas cilvēku grupas kopīgā orientieru sistēma, nevis tas „kas tiek darīts kultūras namā”.  Kultūra vieno. Nauda reizēm ir pārāk svarīga.  Cilvēki vēlas tikt vadīti. Tās tikai dažas no domām, kas vakara gaitā izskanēja.

Tālāk sēdos uz riteņa un braucu uz Ziedoņdārzu, kur notika Ingas Karpičas vadīta sadziedāšanās. Līdz šim esmu bijusi tikai uz tādām, ko vadījusi Vītolu ģimene, tāpēc bija interesanti piedalīties nedaudz citādākā. Es gan ierados, kad pasākums gāja uz izskaņu. Dziedāt man patīk ļoti. Bija nedaudz grūti salīmēties ar visiem kopā, jo bija daudz iepriekš nekad nesatiktu cilvēku un balsu. Ir arī savādi, kad dziedāšanu vada kāds cits, nevis es, kā tas pēdējā laikā biežāk norisinājies. Vajadzēja man iemācīties spēlēt to ģitāru. Varētu tad arī es šādi. Neesmu gan vēl īpaši veca un to var paspēt. Dziedāšana un fotografēšana ir divas lietas, kuras darot, laiks apstājas un vienkārši ir labi. Paliek vienalga kādi ir laika apstākļi un kā es jutos pirms dažām sekundēm. Rakstīšana arī palīdz nedaudz pazust no visa pārējā un izbaudīt procesu.


Samērā nesen viena cītīga blogu rakstītāja man jautāja, kāpēc es pēdējā laikā neko nerakstu. Laikam tā paša iemesla pēc, kāpēc tik grūti rakstīt arī lielākus darbus – par tiem ir, pirmkārt, jāatceras un, otrkārt, jāiesāk. It kā nav tik grūti, bet tomēr sajūta ir tāda, ka ir.

Šodiena ir interesanta diena. G vārda diena. Bija plāns viņu apsveikt ar G burta formātā izceptu (pirmā stāva konditorejā) kliņģeri. Kliņģeris gan bija izcepts, bet cepēja bija pārklausījusies un izcepusi D formātā, kas īpaši neatšķiras no pavisam vienkārša, apaļa kliņģera. Īpašs ir jebkurā gadījumā, jo ir sāļais. Kliņģeris arī bija par pus kilogramu smagāks, kā biju pasūtījusi. Mierinājums vismaz tāds, ka tiku pie 10% atlaides par visu šo. Un ir garšīgs.

Vēl viena atrakcija bija tāda, ka mamma mani nolaupīja un aizvedas uz t/c Spice. Tur ir Veselības centra 4 vakcinācijas filiāle. Man teorētiski vajadzēja revakcinēties jau pirms kādiem trim gadiem, bet pērnā gada vasarā man antivielas vēl bija. Tad pavadīju mammu pa kurpju veikaliem. Tiku arī pie skaistas zaļi pavasarīgas jaciņas. Es pati gan drēbes par tādu naudu nepērku (ja vien tas nav mētelis vai žakete). Tad kūka un kapučīno un jau esmu atvesta atpakaļ mājās. Beidzot arī apskatīju īpašo Jāņa Rozes grāmatnīcu. Ir tiešām jauka vieta. Grāmatas angliski pat par patīkamām cenām.

Šonedēļ arī atklāju velo sezonu. Pirmdien nobraucu laikam 23km. Pamatā tas bija līdz Pļavniekiem un atpakaļ pa vidam vairākas reizes apbraukājot rajonu, spēlējot spēli Ingress. Par to es plānoju uzcept kādu atsevišķu bloga ierakstu. Ir tik jauki spēlēt spēli, kas liek iet ārā un satikties ar īstiem cilvēkiem. Otrs brauciens bija uz centru un atpakaļ. Beidzot sapratu, kā darbojas Salu tilta tuneļi. Biju tik reiz pirms pāris gadiem braukusi un toreiz tiku pie vadātāja pilnas sajūtas. Izbraucu arī pa Daugavas promenādi pie Spīķeriem. Rīga ir ļoti, ļoti skaista.

Mājās ir ļoti gards alkohols, bet šovakar man to nav lemts garšot. Pareizā diena lai potētos :D

Aktuālā šī brīža krāsa ir zaļa. Jau atkal un laikam arī vēl joprojām. Pavasaris sirdī. Baltums aiz loga rada nelielu mulsuma sajūtu, bet drīz jau būs. Būs zaļas lapiņas un ziedi. Būs viss zaļš, skaists un modies. Jāmazgā logi un jāsvin dzīve. Drīz (20.03) jāsvin jaunais gads. Tam par godu esmu izgatavojusi skaistu, personalizētu plānotāju. Cerēju, ka varēšu to iesiet sietajos vākos un ar spirāli, kā to jau reiz darīju, taisot dāvanu kladīti. Diemžēl tas nav tik vienkārši un neietilpst standarta pakalpojumos. Toreiz taisīja bijusī dzīvokļa biedrene, bet tagad viņa strādā kur citur.

Šī arī bija jauka nedēļa, jo tikpat kā nebija jāiet uz darbu (nedēļu iepriekš gan bija jāiet gandrīz katru dienu). Nav tā, ka man tur nepatiktu, bet ir beigusies sajūsmas stadija. Vēl tik nedaudz vairāk par mēnesi un tas beigsies. Būs noteikti savādi, ka pēkšņi būs daudz brīva laika. Būs tad jāpievēršas vairāk dažādu fifigņu izgatavošanai un pārdošanai. Jaunākā lieta, ko gatavoju ir foto rotas – auskariņi un kuloniņi. Kad atnāks pa pastu materiāli, tad būs arī piespraužami žetoni.

Rītdien dažādas ar akadēmiju saistītas atrakcijas. Vispirms rektora vēlēšanu komisijas sēde. Uzzināšu, kas kandidēs uz šo amatu. Pagaidām zinu tikai vienu, ko mēs, studējošo pašpārvalde, izvirzījām. Pēc tam senāta sēde. Tas man atgādina, ka jāaizpilda valsts amatpersonas ienākumu deklarācija.

+dažas bildītes no ceturtdienas gājiena uz Bolderājas bāku

 

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē