Jau pāris gadus nevienā korī nedziedu, bet reiz bija tāds koris “Norise”. Vairākas reizes ir bijusi doma, ka vajadzētu aiziet ciemos uz kādu koncertu. Galu galā gan daļa dziesmu, gan daļa cilvēku ir sirdij tuvi. Uz nevienu Latvijas koncertu aiziet tomēr nebija sanācis, bet esot šeit, Kauņā, sajūta, ka jāatbalsta savējos, kļūst daudz spēcīgāka. Tā jau parasti savas lietas sanāk visspēcīgāk izjust svešumā. Lietuva gan relatīvi tuva, bet tomēr.

Koru sakrālās mūzikas festivāls “Kaunas musica religiosa”. Pirmā diena Vitauta dižā universitātes lielajā aulā. Ēka atrodas blakus teoloģijas fakultātei. Šajā galā vēl nebija līdz šim būts. Kopumā kārtējais koru pasākums pašiem koristiem. Skatītāji bija ap 12. Nosēdos pašā priekšā, jo bija plāns pafotografēt un kādu dziesmu ierakstīt. Skaņa gan noteikti bija labāka zāles vidū, kur arī sēdēja žūrija.

Skolēnu kori bija trīs, pieaugušie 4 + divi kori piedalījās klasē Contempory music, kur viens koris bija no bērniem, otrs vietējais jauktais.

Pirmie uzstājās Kauņas ģimnāzijas koris Vyturio. Mīlīgi bērni – gan puiši, gan meitenes. Par puišiem patīkams pārsteigums, jo varēja just, ka viņi tur ir, un viņiem jau ir īstu vīru balsis. Kvalitatīvi visskumīgākais koris, bet tāpat jauki, ka uzstājās. Vienīgie, kuriem nebija īpašo kora formu. Meitenēm lielākoties arī nebija kurpītes, bet lielākoties zābaciņi. Jauki bija, ka tika nodziedāts viens Ešenvalda gabals. Vienīgie arī lasīja visas dziesmas no notīm.

Otrais bija gandrīz meiteņu koris no Baltkrievijas Lira. Gandrīz meiteņu, jo bija divi puikas, kas kautrīgi stāvēja maliņā un vienā dziesmā pat nepiedalījās. Šo uzstāšanos ļoti izbaudīju. Perfekti nostrādāts un gandrīz visas dziesmas arī bija ar atbilstošām kustībām. Diemžēl man nav pieejams saraksts ar atskaņotajiem skaņdarbiem, bet brīžiem bija vienalga. Viņu izpildījums tiešām rāva kosmosā kā, manuprāt, reliģiskai mūzikai arī vajadzētu darīt. Cepuri nost meiteņu priekšā. Divas gan bija kormeistares vai ielikteņi, bet parējās arī labi turēja līdzi.

Neliela pauze un tad uznāca krāsainās meitenes no Polijas. Pēc programmiņas viņu nosaukumu nespēju izpīpēt. Laikam vienkārši kādas skolas koris. Katrai bija līdz zemei gari svārki, kas katri bija savā krāsā. Smaidīgas un izskatījās, ka daļa tiešām izbaudīja šo pasākumu. Visām arī smuki sapītas bizītes. Bija labi, bet nekas īpašs. Mīlīgi bija pēdējā dziesma, uz kuru viņas sastājās apkārt visai zālei un dziedāja kanonā.

Tālāk tiek pieteikts sieviešu koris Jūrmala, bet pa durvīm parādās kora Norise diriģentes galva. Visi smuki uznāk. Dažiem jaukas pārsteiguma sejas, ieraugot mani pirmajā rindā. Senos laikos, gatavojoties kādam citam reliģiskās mūzikas koru konkursam, pāris dziesmas ar šo kori sanāca samēģināt, tāpēc liels prieks bija dzirdēt Sisaka Laudate Dominum. Ļoti mīļa dziesmiņa. Šķiet, ka sanāk arī labāk kā agrāk, bet galu galā ir pagājuši vairāki gadi, kopš šo dziesmu sāka mācīties.


Tad jau arī Jūrmalas sieviešu koris. Viena no dziesmām bija tāds amerikānisks gospelis. Ideja jauka, bet tikai diriģente un viena no dziedātājām spēja būt tik dzīvīgi atsperīgas, lai sanāktu tik labi kā dāmām otrā okeāna pusē.

Vietējais jauktais koris Leliumai. Skaistas zili violetas kleitas, uz kurām pasakaini izskatījās medaljoni, kas daļai dāmu bija. Šis vairs nav jauniešu, bet kārtīgu cilvēku gados koris. Fifīgs diriģents. Daudzi izskatījās, ka tiešām izbauda procesu. Kopumā atstāja labu iespaidu.

Pēc programmiņas nākamajiem vajadzēja būt vietējiem Lituanica, bet uznāca atkal krāsaino svārku polietes. Smuki, bet nedaudz jau garlaicīgi. Nezinu vai griezīgās skaņas bija tīšas vai netīšas, bet vismaz pamodināja.

Tad nu beigās arī jauktais koris Lituanica. Iesāka ar man mīļo dziesmu In monte Oliveti. Skaisti. Patika vīru balsis, kas vienas dziesmas beigās radīja tādu paīkamu tēva rūpju sajūtu. Arī noteikti plusiņš reliģiskajai mūzikai. Nobeidza arī ar Laudate Dominum, ko viņi nodziedāja tiešām ātrā tempā. Pat samulsu.

Prieks, ka Norise tika tālāk un rītdien piedalīsies Grand Prix daļā. Uz rītdienas koncertiem gan netikšu, jo jādodas uz citu pilsētu, citiem pasākumiem.

 

Links uz man mīļo dziesmu: Laudate Dominum

Written on February 25th, 2017 , Events, Foto, Kauņa, People Tags: , , , , ,

Gaiss smaržo pēc pilnmēness, kas nozīmē, ka man asinīs palielinās vēlme kaut ko rakstīt, tāpēc pa ilgiem laikiem to atkal daru.

Šī nedēļa man pagaidām iet diezgan spožā Turcijas karoga krāsā. Pieteicos par badiju/mentoru šī gada Erasmus studentam no Turcijas. Pirmdien kopā ar vienu jauku kursa biedreni sagaidījām savus cilvēkus lidostā. Tā kā viena kursa biedrene, kas arī bija tikusi pie turka, nevarēja ierasties, jo atradās Nīderlandē, es dabūju komplektā divus. Ideālā gadījumā man būtu viņi jāaizved uz viņu apmešanās vietu, kas būtu studentu dienesta viesnīca vai kāds dzīvoklis, ko viņiem vajadzēja laicīgi sameklēt. Tas netika izdarīts, tāpēc paņēmu viņus uz sava (G) dīvāna ar domu, ka nākamajā dienā gan jau atradīšu kādu dzīvokli vai istabu, ko meklēju jau kādu nedēļu. Pamazām soli pa solim, vārdu pa vārdam izdevās viņus dabūt uz visām vajadzīgajām iestādēm. Saziņa ir diezgan sarežģīta, jo viņu angļu valodas zināšanas ir tikai nedaudz labākas par manām turku. Nav ne jausmas, kā viņiem izdosies sekmīgi nokārtot visus studiju kursus, kā arī kā viņus vispār palaida šādā atrakcijā, zinot viņu spēju sazināties. Šodien pateicoties tēvam mēs tikām pie istabas. Vispār ir grūti atrast istabu normālā stāvoklī, par sakarīgu cenu studentiem uz pieciem mēnešiem. Parasti visi vēlas slēgt līgumu uz gadu. No istabas vēl pilnīgi nebija izvācies iepriekšējais īrnieks (parādnieks, kuru sen jau mēģina izmest), bet kopīgiem spēkiem mēs iznesām visu drazu, kas tur bija savākta, izmazgājām, pārkārtojām un radījām patīkamu istabiņu. Rīt jānoslēdz līgums un jācer, ka viss būs jauki un burvīgi.

Vēl šajā nedēļā bija jauka akadēmijas studentu pašpārvaldes sēde. Žēl, ka tā nevarēja būt ilgāka, bet turku lietas patērēja daudz mana laika un uzmanības. 1. septembrī notiks Zirgu pasta (LKA filiāles) (jaun)atklāšana. Es piedalīšos kā gids. Izklausās, ka būs burvīgs pasākums un žēl, ka man tur nav paredzētas lekcijas. 3. septembrī būs Leģendu nakts, kas ir pasākums priekš pirmkursniekiem ar rajona, pašpārvales un savu kursa biedru iepazīšanu. Un pēc pār dienām 8. septembrī integrētas baltajās naktīs būs pirmo kursu iesvētības. Straujš sākums – cerams, ka arī mācību ziņā viss būs lieliski un pietiks enerģijas un iedvesmas visam.

Uz kādu laiku man izmēģināšanai ir bezvadu pele un klaviatūra. Pēdējo izdomāju izmēģināt pa ilgiem laikiem radot kādu bloga ierakstu. Ir svētdienas vakars un man nav interneta. Nezinu nemaz, kad es šo nopublicēšu un vai vispār. Kad biju mazāka diezgan bieži digitāli sadrukāju vairākas lapas teksta, ko pēc tam vienkārši izdzēsu. Jaunā klaviatūra nav gluži tāda, pie kādām esmu pieradusi un kādas man patīk. Šai ir samērā maigas, bet diezgan dziļi spiežamas pogas. Man daudz labāk tīk, kad varu rakstīt ar viegliem pirkstu skārieniem pa tastatūru.

Varu nedaudz pasūdzēties par to, ka ir karsti, bet no tā nav nekādas jēgas. Staigāju pa dzīvokli savā jaunajā peldkostīmā. Tā kā parasti braucu uz nūdistu pludmali, līdz šim nebija sanācis iegādāties jaunu. Iepriekšējais ir samērā rozā un vismaz piecus gadus vecs. Šodien satikos ar Stīnu. Saldējuma kafejnīca LEDUSPUĶE ir lieliska satikšanās vieta šajā svelmē. Sākotnēji plānots bija tikties Skrīveru mājas saldējuma mītnē, kas atrodas Alberta ielā, bet šī jaukā iestāde svētdienās nestrādā (vai arī strādā kādā saviesīgā pasākumā). Pēc tam sanāca neliela iepirkšanās. Iegādājos vienu kontaktlēcu tās vietā, ko vakar jūŗā nirstot pazaudēju. Zinu, ka nirt ar kontaktlēcām nevajag, vai jādara tas ar aizvērtām acīm. Pēdējo es vienkārši nespēju, jo man tik ļoti patīk nirt gar dzelmes viļņotajām smiltiņām, vērot tās un pieskarties ar pirkstu galiem.

Vasara šogad ir kāda ir, un vakar bija tik trešā reize, kad es vispār aizbraucu līdz jūrai. Ādas krāsa ir neierasti brūna priekš manis, bet, salīdzinot ar lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu, esmu vēl joprojām bāla.

Kas gan labs ir noticis, kamēr neko neesmu rakstījusi šeit, lai arī ik pa laikam uznāca tāda vēlme?

Nesenākais notikums bija tāds, ka padzīvojos divas dienas Infektoloģijas centrā. Nekas šausmīgs ar mani nav noticis un nedz ar encefalītu, nedz Laima slimību neslimoju. Aizbraucu, jo likās, ka man varētu būt meningīts. Divas nedēļas pirms tam man bija piesūkusies ērce un pa vidam divas dienas bija ļoti slikta pašsajūta. Pirms došanās uz slimnīcu man kādas četras piecas dienas arvien vairāk un vairāk sāka sāpēt galva. Pēc visiem izmeklējumiem izrādās pie vainas ir nevis kāda infekcija, bet problēmas sprandā. Pilna diagnoze ir mugurkaula kakla daļas spondiloze ar cefalģiju. Būs jādodas draudzēties ar kādu fizioterapeitu un jāvingro. Pirms tam gan man jāatrod kāda ģimenes ārste, ar ko spēju saprasties. Tā kā man nebija paaugstinātas temperatūras, ar savām sūdzībām man vajadzēja doties pie šādas ārstes, nevis braukt uz slimnīcu. Bet tur vismaz mani kārtīgi pārbaudīja, mēģināja pabarot, vairākas reizes pielika pie sistēmas un vispār tur nebija ne vainas. Māsiņas arī burvīgas.

Divas sliktās veselības dienas, kas bija starp ērci un slimnīcu, notika ar mani foruma KUBS beigās. Tā bija četru dienu nometne viesu mājā Jauncaunes kaut kur Madlienas apkaimē Latvijas pašpārvalžu aktīvākajiem biedriem. Sadraudzība, idejas, projekti. Galvenā šī gada tēma bija komunikācija. Sapazinos ar vairākiem interesantiem cilvēkiem. Gribējās iepazīt vairāk, bet mana komunikācijas čakra nedarbojās tik labi, cik gribētos. Nometnes beigās bija jārealizē kāda akcija dzīvē. Tā tapa  #7Latvijai. Notika visādas izdarības Brīvības pieminekļa apkaimē. Es gan tur nebiju, jo aizbraucu mājās sevi dabūt normālā kondīcijā, lai varētu vismaz piedalīties noslēguma pasākumā. Varētu es par šo rakstīt vēl daudz vairāk, bet ir jau pagājis pārāk ilgs laiks, lai tas sanāktu tā, kā es to gribētu, tāpēc šoreiz nerakstīšu.

Bet kur es dabūju ērci? Tas notika fantastiskā pasākumā  – Līgas un Koka kāzās. Piedalījos tur kā organizators. Pirmajā dienā, kad atbraucām tikai daži, sanāca diezgan pamatīgi brist caur pļāvām, birztalu, laukiem. Tur arī tiku pie sava astoņkājainā zvēriņa. Laiks bija burvīgs, vieta fantastiska. www.spekozols.lv. Pašā kāzu ceremonijā darbojos kā galvenā dziedātāja, kas man nebūtu izdevies, ja nebūtu bijuši nelieli papildspēki, jo iepriekšējā dienā sanāca nobļaut balsi pļavās, kā arī es vienkārši neesmu nekāds solists – pārāk daudz uztraucos. Svarīgākajā brīdī, kas bija roku sasiešana, spēlēju visu priekšā blokflautu. Kļūdīties sanāca tikai ar ritmu, bet vismaz notis visas bija pareizās. Kāzas vispār bija patīkami netradicionālas – vikāņu stilā ar daudz tautas dziesmām, dabu kā svētnīcu un vienkārši jauku kopābūšanu. Pēc tam gan jutos ļoti nogurusi un bija jauki atlūzt mājās.

Visu nākamo nedēļu es pavadīšu vasaras mājā www.korki.lv. Tur notiks ezotēriskas nometne. Pamatā tā man būs mierīga atpūta pie jūras, mežā, pirtī gan vienai, gan ar jaukiem cilvēkiem. Katram, kas piedalās būs arī jānovada nodarbība par kādu tēmu. Būs arī pirts diena, kā arī diena, kurā mēs ar vārdiem nesarunāsimies. Šonakt braukušu ar AM uz nakts tirgu iepirkt ēdienus šim pasākumam. Nezinu šobrīd cik un kādu tehniku man ņemt līdzi. Noteikti jāņem fotoaparāts, bet tad gribas arī datoru, kur salikt bildes un lādēšanas ierīces.

Man apnika rakstīt. Žēl, ka internets vēl nav parādījies. Solīja, ka stundas laikā būšot. Pirms nepilnas stundas…

UPD: Ir 23:17 – interneta vēl joprojām nav. Būtu labi, ja tāds parādītos vismaz no rīta, lai varu apskatīties laika ziņas un izdomāt, kādas drēbes ņemt līdzi uz nometni. Spriežot pēc mana saraksta, atkal būs jākrāmējas čemodānā, nevis mugursomā. Labi, ka tikšu uz turieni vesta ar mašīnu, nevis būs jākratās ar autobusu.

UPD: ir 6:09 Tikko biju ar AM uz nakts tirgu. Ja ir mašīna, tad tiešām ir vērts aizbraukt un sapirkties visādus labumus. Šobrīd ēdu tomātu salātiņus. Pēc tam būs jānosnaužas, jāpabeidz krāmēties un tad būs atkal jābrauc uz tirgu. Šoreiz gan uz parasto iepirkt galvenokārt piena produktus. Taisīšu nometnē gan jaunos kāpostiņus ar sviestu, gan sviesta pupiņas, gan popļuku. Ja paveiksies, uz vietas varēs tikt pie sēnēm, lai taptu sēņu mērce. Jūtu, ka būs tiešām jauka nedēļa.

Pa logu sniegs uz māju jumtiem izskatās jauki, bet tas tomēr neiet kopā ar manu pavasara sajūtu. No rītiem saule pa logu aŗī vairs nespīd man tieši acīs, jo ir pacēlusies pietiekami augstu virs horizonta. Vakardienas mainīgie laika apstākļi mani gan priecīga, gan nogurdināja – mani lielas, slapjas sniegpārsliņas vienkārši nopikoja baltu. Vakarā priecājos par ļoti skaistu, zeltainu gaismu, kas izlauzās cauri sniegam un mākoņiem, izgreznojot burvīgās Rīgas centra pirmskara ēkas.

Labi, pietiks par laika apstākļiem. Pagaidām. Sestdien biju uz LSA (Latvijas Studentu Apvienības) ikgadējo kongresu. Daudz aktīvu studentu no visas Latvijas. Ir prieks, ka cilvēkiem interesē, kas notiek izglītības, jauniešu politikā. Lai es par to visu spētu kompetenti spriest, man vēl ļoti daudz jāmācās un jāstudē materiāli. Kongress notika Latvijas aizsardzības akadēmijā, kas ir tāda kā pilsētiņa aiz nocietinājumiem. Kā palīgi cilvēki uniformās. Kongresa sākumā bija daudz svinīgo uzrunu. Visiespaidīgākā likās aizsardzības akadēmijas studentu pašpārvaldes vadītāja. Es gan neatceros nevienu vārdu, bet cileks ir tāds, kurš ar savu klātbūtni iedveš visiem cieņu un bijību. Vēlāk viņš vadīja nelielu ekskursiju pa telpām. Pēc ekskursijas pusdienas. Porcija bija tiešām pieklājīga izmēra. Pēc pārtraukuma pārāk ilgi nesanāca palikt, jo man bija jādodas uz nākamo pasākumu, kas bija mana kora uzstāšanās Ģertrūdes ielas teātrī joku koncertā. Pa ceļam paspēju nedaudz izlīt. ĢITā noskaņa bija jau uzreiz. Gatavojoties tiku pie iespējas vienam puisim no otra kora pīt mini bizītes, ko man ļoti patīk darīt. Koncerts bija jautrs mums pašiem un izskatijās, ka patika arī skatītājiem. Zāle bija pilna un cilvēki stāvēja kājās. Visā šajā pasākumā man gan nepatika tas, ka mums pašiem bija jāmaksā par telpām, kas sanāca 4Ls no cilvēka. Meh. Pēc koncerta pārējie koristi devās uz grupas Pirmais kurss koncertu, bet es izmantoju iespēju, ka mani var aizvest mājās ar mašīnu.

Svētdiena bija ļoti mājīga un svētdienīga ar virtuves tīrīšanu un lielo iepirkšanos Molā.

Vakardiena sākās ar LKA senāta sēdi, kur es biju atnākusi vienīgā no studentu pārstāvjiem. Tālāk devos medīt šampūnus un matu balzamus sev, G un mammai. Pa ceļam izmantoju interneta iespējas un ietvītoju jautājumu, vai kāds ar mani negrib padzert tēju. Netīšām to izdarīju no studentu padomes konta, bet tas izrādījās labi, jo atsaucās random cilvēks, kurš noteikti nebūtu to darījis, ja es būtu pajautājusi no sava. Tad pasēdējām kādu laiku Teātra bārā, padzērām kafiju un parunājāmies par dzīvi. Latvijā ar it kā nepazīstamiem cilvēkiem nav grūti atrast ko kopīgu. Pēc tam paciemojos pie A, kur tiku cienāta ar sarkano tēju lielos daudzumos. Biju jau aizmirsusi, kā tāda garšo. Bija plāns aiziet uz veikalu Grauda Spēks un iegādāties pilngraudu picas maisījumu, bet nokavēju un tas pārceļas uz šodien. Tajā veikaliņā ir apbrīnojami daudz gardu un veselīgu ēdmaņu un garšvielu. Pie kases jauki puiši. Vēl jātiek līdz pastam, kur mani gaida divas paciņas no kaut kurienes. Neatceros vairs, ko esmu pasūtījusi no ebay un/vai amazon. Būs man jauks pārsteigums.

Pēc pāris minūtēm jāiziet, lai nenokavētu tikšanos ar mammu. Sen neesam parunājušās. Vakar uzzināju, ka viņa ir tikusi pie tetovējuma vēl pirms manis. Izklausās gan tas iespaidīgāk nekā ir, jo runa ir par permanento make – up.

Lai jums jauka un saulaina diena!

Ir tikai pirmdiena, bet es jau jūtos sagurusi. Pirmās lekcijas laikā nejutos pamodusies. Pēc tam priecājos par to, cik ātri var pierakstīt lekcijas, ja to dara ar datoru, kuru beidzot paņēmu līdzi. Izmēģināju MS One Note, ko A man ieteica. Diezgan ērta programma, bet man neizdevās ar viņu sarunāt tā, ka man tiek labotas pareizrakstības kļūdas. Turku valodā pierakstīšana man iet ātrāk rokrakstā. Nekas, gan jau uztrenēšos rakstīt arī šajā valodā.

Šodien bija pirmā studentu padomes sēde, kas gan bija īsa un pārstāvēta ne pārāk kuplā skaitā. Tomēr bija jauki redzēt pazīstamas un jaunas cilvēku, kas vēlas ko darīt ne tikai sev, sejas. Tad bija jāskrien uz LKA Senāta sēdi. Pēc vizītes LU senāta sēdē šajā nejutos labi, jo jautājumi tiek risināti ne pārāk efektīvi. Visnepatīkamākais bija tas, ka darba kārtība un saistītie dokumenti netika laicīgi visiem izsūtīti. Patiesībā tie netika izsūtīti vispār.

Jauki, ka rīt lekcijas sākas tik divos, bet līdz tam tāpat jāizpilda pārāk garš māja darbs šajā priekšmetā kā arī uz trešdienu jābūt gatavam referātam un prezentācijai mākslas vēsturē par Bizantijas mozaīkām. Neesmu vēl ķērusies klāt ne pie viena no šiem darbiņiem, jo visu laiku gribas darīt lietas studentu padomes mājaslapas sakarā. Gribas tiešām labu, funkcionālu un pietiekami izskatīgu vietiņu.

Šodien noskaidroju, ka C daļas priekšmetus citās universitātēs var ņemt tikai, ja tās ir RTU, Mūzikas vai Mākslas akadēmija. Tas mani gan neatturēs no plāna piektdienās kļūt par datoriķi – kopā ar dzīvokļa biedreni celšos agri, lai būtu LU jau uz 8:30 uz tīmekļa tehnoloģijām.

Saņēmu pirms brīža no mammas jauku sms ar uzaicinājumu uz kāposta pīrāga, kas tiks cepts rīt, ēšanu. Nāksies man tomēr iztikt ar pirmā stāva konditorejas kāpostu pīrāgam līdzīgo zvēru, jo šonedēļ nav laika braukt uz Pļavniekiem. Kad būs laiks, tad pīrāgs būs jau sakaltis vai apēsts.

Šodien tiku pie jauka zvana no lattelecom. Varu tikt no viņiem prom bez līgumsoda maksāšanas kā tas jau bija runāts līgumu slēdzot. Šādus punktus vienmēr vajag atrunāt līgumā, lai nesanāktu tāda čakarēšanās. Milzīgs PALDIES G un viņa draugam E par palīdzību šajā jautājumā.

Written on February 6th, 2012 , Education, Life, People Tags: , , , , , , ,

Mana 16. dzimšanas dienas svinības aizvadītas. Dzīvokļa biedrene izcepa fantastisku medus kūku, kura tika greznota ar skaitli 16. Kūka nedaudz par saldu, bet vismaz pietiek ilgākam laikam un vairāk cilvēkiem. Vēl draugi man bija pagatavošu divas personalizētas picas, no kuram uz vienas gan bija skaitlis 23. Man gan nav ne mazākās nojausmas kādēļ. Cilvēki atnāca uz pusi mazāk kā bija plānots, bet tāpat sanāca jaukas sarunas un viena kopīga spēles Scotland Yard partija. Būs kaut kad jātaisa kāds vienkārši spēļu vakars pirms kura gan jāiegādājas vēl kādas spēles.

Nedaudz vakar saskumu, ka turku valodas pasniedzēja mani nekādi neapsveica, jo citas meitenes savās dzimšanas dienās no viņas saņēmušas dažādas jaukas dāvanas. Pieņemu, ka ar visām sesijām viņa vienkārši aizmirsa.

Vakar pirmā stāva beķerejā nopirku daudzdesmit bulciņas, no kurām daudz vēl ir palikušas, jo nebija pietiekami daudz ēdāju. Šovakar drīkst kāds ierasties uz bulciņām un kādu filmu, ja ir tāda vēlme.

Patīkami, ka vakars bija gandrīz bez alkohola. Mana tekilas pudele varēja stūrītī skumt, jo tikai dažas reizes viņa tika pie uzmanības.

Jauki, ka šodien man lekcijas sākas nevis 8:30, bet gan 14:00

UPD: Pasniedzēja tiešām bija aizmirsusi. Šodien visi turku valodā ēdām viņas sagādātu šokolādes kūku un es tiku pie jauka body shop lūpu balzama. Rīt divos atkal turku valoda. Lekcija pirms tam nenotiks, jo pasniedzēja apslimusi.

 

Written on January 31st, 2012 , Events, People Tags: , , ,

Pateicoties kādai latviešu meitenītei, tiks palaists satelīts ar nosaukumu Liene. Laikam to ir tik daudz, ka paši vairs vārdus izdomāt nevar, tāpēc uzrīko kādu sociāli patīkamu konkursiņu. Tas man atgādina vienu bērnības Ziemassvētku eglīti, kur tiku izvēlēta par galveno personu zālē (mamma mani bija ieģērbusi fuksiju sarkanā kostīmā, kamdēļ mani vadītājam bija vieglāk atšķirt no pārējiem bērniem). Vakara gaitā tika pasludināts, ka Ziemassvētku zvaigzne tā saucas tikai divas nedēļas gadā, bet pārējā laikā tā sauksies Lienes zvaigzne. Mazam bērnam jau daudz nevajag priekam.

Mana dzīvokļu biedrene ir nedaudz traka. Iet skriet nakts vidū un plāno šonakt cept keksiņus. Pēdējā aktivitātē noteikti arī gribu piedalīties, jo interesē dažādas kulināras izvirtības. Pateicoties viņai un viņas vecākiem dzīvoklī ir brīvi pieejami kartupeļu, burkānu, ķiploku un vēl šādu tādu dārzeņu krājumi. Ir arī ļoti, ļoti garšīgi marinēti gurķīši.

Šodien saņēmu interesantu ielūgumu uz sieviešu tējas un kūciņu vakaru, kur katrai nācējai jāņem līdzi kāds pašcepts konditorejas izstrādājums kā arī jāieliek matos kaut kas traks kā diadēma, kreizī cepure vai indiāņu galvassega.

Written on January 19th, 2012 , Life, People Tags: , ,

Liene is proudly powered by WordPress and the Theme Adventure by Eric Schwarz
Entries (RSS) and Comments (RSS).

Liene

Lienes pēdu nospiedumi šajā skaistajā pasaulē